Pārlasot savus rakstus gan mazliet slikti paliek. Viņos ir kaut kādi pozitīvi, uzmundrinoši un motivējoši teksti, bet tas laikam tāpēc, ka es gribēju publiski izskatīties labāk laikam, nezinu. Šodien es neteiktu, ka ar pozitīvu domāšanu un mīlestību var tālu tikt. Esmu nonācis laikam savā dzīves zemākajā punktā. Parasti veidoju rakstus, kad ir slikti. Arī šobrīd uzlicis savu youtube sirdi plosošo dziesmu kolekciju, izdomāju, ka ja jau slikti, tad jāparaud un tad pie viena kaut kas vēl jāuzraksta pēc ilgiem laikiem. Vienkārši varbūt atgādinājums, ka jebkurā brīdī dzīvē vari visu sabojāt, pazaudēt, pat ja centies no visas sirds, lai uzlabotu savu dzīvi. Nevienam nav īsti tādas kā garantijas, vai dzīves drošības spilvens. Nav jau teikts, ka es netikšu galā, un ka šī nav kārtējā dzīves pārbaude, kārtējā pieredze , kurai jāiziet cauri, lai kļūtu labāks, vai gudrāks, vai nezinu kādam tur īsti jākļūst. Pa youtube saka, ka zemu jānokrīt, lai celtos augstāk. Bet es īsti tam arī nespēju noticēt līdz galam, vienkārši mierinu sevi kā māku. Tiem kam arī gadās iet cauri tādiem dzīves posmiem, es novēlu izturību, spēku, un nemirstošu cerību. Bet atkal tad jājautā dēļ kā censties? Es jau jūtos takā noguris no šīs skriešanas sienā. Es aizgāju no labi apmaksāta darba lai uzsāktu uzņēmējdarbību un tagad esmu pazaudējis visu ko biju ieguvis līdz šim strādājot. Doma ir kā vaļu glābšana kalifornijā. Vai Tu gribi darīt to ko vēlies, vai to, kas nepieciešams. Cik ilgi var darīt to ko īsti nevēlies? Ir laikam tādi, kas visu mūžu tā pavada. Un tad man ienāk doma prātā, ka es varētu būt gudrāks par tiem citiem. Un dzīve parāda kā ir patiesībā. Un kā savādāk to uzzināt? Ja darīsi to kas nepatīk un būs ciešami, bet visu laiku domāsi kā būtu ja būtu. Vai arī uzzini kā būtu ja būtu, bet tas visu padara vēl neciešamāku. Smieklīgi. Es protams zinu kam vēl sliktāk iet, bet tur nerodu mierinājumu. Ne tas , ka ētika, bet vienkārši man tas tā nestrādā, nedarbojas. Un man ir augstākā izglītība. Un daudz kredītu. Arī studiju kredīts, jo neienācu turīgs pasaulē. Bet vispār jau čīkst tikai tie kam slikti, tie kam vis labi jau nav par ko čīkstēt. Es esmu ievērojis, ka braucu uz darbu, kamēr pārsvarā visas mašīnas pa stāvvietām, cilvēki ātrāk par 9:00 nemostas, jūtos kā muļķis, tāda sajūta, ka tikai dumjie cenšas sev nopelnīt iztiku, bet vairums cilvēku ir sapratuši kā pareizi jāiegūst nauda. Darba dienās pa dienu ielas nav izbraucamas, visi ir kustībā, kurš tad sēž ofisos 9-17? Nu labi maiņu darbi, atvaļinājumi, vēl šis tas no līdzīgiem faktoriem. Bet tāpat liek aizdomāties. Un tad es rakstu - taisam apvērsumu... kādu apvērsumu, ja liela daļa no šīs sistēmas iegūst. Jā uz citu rēķina, bet tie kam labi, tiem jau nevajag neko mainīt. Vajag jau tikai tiem, kas ir upuri. Upuri ir lielākā daļa cilvēces tikai piramīdas shēmā. Zemākā piramīdas daļa laikam spokus pat nav redzējuši, dzīvo uz pabalstiem, lieto reibinošos un viņiem vienalga , viņi jau tā teikt parazitē uz augšējiem slāņiem. Arī tā ir shēmas daļa, kas atsaucās uz piramīdas otro zemāko slānīti? Augšas jau nemaksās par to, bet liks strādājošajiem nodokļu maksātājiem ieplēst d arī par pabalstniekiem, tāpat kā cietumniekiem. Tevi apzog un tad Tu viņam vēl maksā lai viņš varētu atsēdēt. Vai arī Tev uzbrūk kāds dzērājs narkomāns un tad Tu apmaksā viņa pabalstiņu. Un visiem labi. Izņemot tos kam nav labi. Cik tad īsti varētu būt to, kam nav labi? Ja tā būtu lielākā daļa, tad taču tiktu veidotas kaut kādas pārmaiņas. Es domāju par globālām pārmaiņām un ja runā, ka cilvēkam kuram gribas pārmaiņas jāsāk ar savu dzīvi, tad jā - es šīs pārmaiņas veicu, pagaidām gan nesekmīgi. Sarunājam tā - es izdaru pārmaiņas savā dzīvē un kaut ko sasniedzu, kas arī būs solis apvērsuma virzienā un pamati sistēmas beigu sākumam, un tad arī taisīšu rakstu kā veidot pasauli tādu, lai katrs varētu būt mierā ar sevi un visu sev apkārt, lai varētu sevi realizēt kā vēlas , bez nemitīgās cīņas no algas līdz algai vergojot. Tie kas iegūst no šīs situācijas arī vēlētos, lai nebūtu šī nemitīgā cīņa, bet neviens kam ir , neriskēs ar to, kas viņiem ir dēļ kaut kādiem sapņiem. Tādu pasauli laikam pat iedomāties neviens īsti nespēj. Visiem ir labi. Kur kaut kas tāds redzēts vispār.
Tev patiks šie raksti
