Lūdzu nebēdājaties jo nākošais stāstiņš būs tikai pēc mēneša.Tas ir augustā.Bet nu pie lietas.Šoreiz stāsts ir par melnajiem tramvajiem.
Reiz kādā tumšā un lietainā naktī,kādā vecā pilsētā pastaigājās vecs vīrs.Viņs tikai gāja un neapstājās.Kādu laiciņu soļojis viņš saprata ka ir apmaldijies.Iela bija tumšas,drūmas un tukšas.Pa sliedēm brauca melni tramvaji kas atgādināja katafalkus.Arī numuri tiem bjušī savādi-sastāvēja no astoņiem cipariem.Piemēram brauca tramvajs ar numuru 1894-1975.Tomēr dažiem tramvajiem bija arī nepabeigti numuri-ar četriem cipariem:NR.1928-
Cilvēks pēc nonākšanas nepazīstamajā ielā tā arī nebija saticis nevienu dzīvu būtni.Tad pieturā apstājās tramvajs ar nepabeigto numura zīmi.Cilvēku itkā kaut kas stūma tuvoties šim vagonam.Pēkšņi radās arī liela vēlēšanās tajā iekāpt.Tomēr viņš jusdams ko nelāgu atkāpās.Tad viņam sāka uzmākties visādi rēgi.Tomēr viņiem neizdevās.Tramvajs sašūpojās un izgaisa.Tas pats notika arī ar rēgiem.Cilvēks vēl stāvēdams pie pieturas sāka domāt kāpēc viņš tā pretojies iekāpšanai tramvajā.Un tikai cilvēks atcerējās ka uz vagona redzējis kā numuru uzrakstītu savu dzimšanas gadu.
Jau daudz vēlāk cilvēks dzirdēja ļaudis stāstām par tiem kas pakļaukas un iekāpj tramvajā-tie pazūdot.Bet uz vagona sāniem līdzās četrzīmju skaitlim parādoties arī piektais sestais septītais un astotais cipars.Pasažiera miršanas gads!
Un ja jūs braucat ar tramvaju vakaros uzmanieties,lai ar jums nenotiek tas pats!!!