Senatnes Mīklas#6: Vai "Andikitiras mašīna" bija dators?8

Par mūsu senču negaidīti plašajām astronomijas un mehānisma zināšanām liecina kāda iekārta, ko ap 1900. gadu atrada zvejnieki pie Andikitiras salas krastiem ziemeļos no Krētas salas. Gandrīz 2000 gadu vecā kuģa vrakā viņi uzgāja dažas kaļķa pikas, kurās slēpās kaut kas no bronzas. Kad attīrīšanas laikā kļuva redzamas rakstu zīmes, skalas un zobratiņi, arheologi saprata, ka atraduši kaut ko ļoti īpašu. 1951. gadā kāds amerikāņu pētnieks uzņēmās īstu detektīva darbu, lai atrisinātu šo mīklu.

Rezultātā atklājās viena no lielākajām arheoloģijas sensācijām: iekārta bija sava veida mehānisks dators, kuru iedarbināja ar kloķi, lai varētu aprēķināt saullēkta laiku, mēness fāzes, dienas un nakts izlīdzinājumu un tolaik zināmo piecu planētu kustību. Tas ir apbrīnojami, ka pirms 2000 gadiem cilvēki to varēja uzbūvēt, jo kā zināms tajā laikā mehānismi vēl nebija attīstījušies. Spriežot pēc iestatījumam, tas varēja būt izgatavots ap 87. gadu pr Kr. Iespējams, ka tas izveidots Vidusjūras Rodas salā, kas bija slavena ar saviem smalkmehāniķiem.

Tajā laikā, un to noteikti apstiprina senatnes pētnieki, grieķi jau vismaz 200 gadu pazina zobratus. Bet atrastajā iekārtā bija kaut kas pilnīgi sensacionāls: diferenciālais pārnesums, kas ir viens no sarežģītākajiem mehānismiem vispār. Jaunajos laikos tas tika patentēts tikai 1828. gadā un tas tika tagad darbojas katrā automašīnā. Tomēr tā patiesais atklājējs ir kāds Rodas mehāniķis, gandrīz 2000 gadus agrāk.