1 )nu tici man , ka varu spriest, kas ir labs un kas ir ļauns, jo esmu savu daļu dzīves padzīvojusi. Man nav jālasa kaut kāda sātana grāmata, lai pēkšņi tikt apskaidrotai par savu esamību.
2) runājot par grēkiem. Grēkojot cilvēks nodara sev tikai ļaunu. Piem., alkatībā cilvēks aizmirst par garīgajām vērtībām, par ģimeni, draugiem, arī iegūst sev savā ziņā ienaidniekus;
lepnībā cilvēks zaudē draugus;
skaudībā cilvēks sevi iedzen kompleksos un depresijā, jo nespēj pārdzīvot to, ka citam ir kaut kas labāks, turklāt skauģi priecājas par citu nelaimēm, bēdām, nemaz nedzīvojot savu dzīvi, nemaz nemēģinot uzlabot savu dzīvi;
dusmās cilvēks dara sāpīgi saviem tuvajiem, nīst, izdara lietas, ko viņš pats vēlāk nožēlo;
negausībā cilvēks kaitē savai veselībai;
iekārē cilvēks ir spējīgs izjaukt ģimeni, nedomājot, ka tajā paliek bērni, kuriem būs jādzīvo bez tēva vai mātes;
slinkumā cilvēks nepilnvērtīgi dzīvo, pēc laika apjēdzot , ka dzīve ir pagājusi guļot dīvānā un neko nedarot, un te rodas depresija, dusmas, nepamierinātība ar sevi.
Tie ir tikai daži piemēri, kas notiek šo īpašību rezultātā. Tās mūs grauj nevis priecē. Protams, par cilvēku būt nav ļauni. Mēs piedzimstam kā grēcinieki, bet mūsu rokās ir kļūt par labiem cilvēkiem. Kas notiktu , ja tagad visi sekotu sātana grāmatas principiem? Būtu haoss, anarhija, noziedzība...Saproti, kā jau teicu, es izlasīju šīs sātanista grāmatas domugraudus, kur cilvēki tiek pilnīgi muļķoti. Jo šīs septiņas īpasības (grēki - sauksim lietas īstos vārdos), ir cilvēku postošas. Sātans jau to arī vēlas, lai cilvēks stātos pret Dievu, pret Viņa Vārdu. Nu un, protams, viņš to dara ļoti viltīgā ceļā. Viņs izliekas par labu, lai ievilinātu cilvēkus, lai apmelotu, lai šie cilvēki paši beigu beigās sevi pakļautu nelaimēm.
Ja tu netici Dievam, tad tā ir tava brīva izvēle. Bet viennozīmīgi labāk ir dzīvot pēc Dieva likumiem, jo Dievs nevienam nav nodarījis ļaunu, gluži otrādi. Vinenīgi man interesē tava atbilde. Kā tu domā , kāpēc vairāk nekā 2 miljardi cilvēku tic Jēzum Kristum? Kāpēc mācītāji iet kalpot Dievam, nesaņemot par to ne santīma, un arī nerealizējot sevi kā tēvus? Tās tik tiešām nav pasakas. Mēs esam pieraduši ticēt tam , ko redzam, bet reizēm ir jāsajūt , lai var noticēt. Un vēl, ko gribēju teikt, ticība Dievam nekad nav nevienam nodarījusi ļaunu. Tā ir patiess atbalsts, miers.