Reinkarnācija! Tici vai nē43

Dienā, kad Mērija nomira, Luransija Venuma bija nieka 15 mēnešus veca meitene un par Mērijas Rofas likteni neko pat nenojauta. Kad Luransijai palika septiņi gadi, viņas ģimene pārvācās dzīvot netālu no tās pašas Vatsekas, kurā bija dzīvojusi Mērija. Tad pēkšņi 13 gadu vecumā Luransijai sākās lēkmes, kuru laikā viņa sāka zaudēt samaņu uz vairākām stundām, pamostoties sāka stāstīt, ka pie viņas bijuši eņģeļi, runāja dīvainā balsī, vēlāk par to neko neatceroties. Meitene tika ievietota psihiatriskajā slimnīcā, kur sāka stāstīt, ka lēkmju laikā viņā iemiesojas dažādi mirušo gari viens no kuriem ir meitene vārdā Mērija Rofa.

1878. gadā Luransija pārstāja atpazīt savas ģimenes locekļus un lūdza ārstiem, lai viņu ved mājās. Lai arī sākumā ārsti nezināja ko darīt, viss mainījās brīdī, kad uzzinājuši par meitenes stāstu slimnīcā ieradās Mērija Rofas vecāki. Jau ieraudzījusi pa logu Rofu pāri, Luransija priecīgi izsaucās ka ir atnākuši viņas vecāki. Pēc tikšanās meitene vēl uzstājīgāk sāka prasīt, lai viņu palaiž mājās, domājot tieši Rofu ģimeni. Venumu ģimene cerēja, ka tas palīdzēs meitai atgūties un atļāva Luransijai doties uz Rofu mājām.

Kad viņi paprasīja meitenei, kad viņa dosies atpakaļ, Luransija atbildēja, ka eņģeļi viņai ļāvuši palikt līdz maijam. Turpmāk sekoja reinkarnācijas skeptiķiem neizskaidrojami notikumi. Meitene Rofu mājā visu atpazina, sākot no cilvēkiem, kurus sauca vārdos un beidzot ar Mērijas mīļākajām lietām un drēbēm, stāstot atgadījumus no Mērijas dzīves, kurus varēja zināt tikai pati Mērija un viņas vecāki.

Meitenes veselības stāvoklis uzlabojās ar katru dienu, bet savu īsto ģimeni viņa neatpazina, kaut arī biežo tikšanās reižu iespaidā viņa Venumu pāri jau bija iemīlējusi kā draugus. Tā tas turpinājās 15 nedēļas līdz maija mēnesim, kad viss atkal mainījās. Luransijas ārsts Stīvenss bieži apciemoja meiteni un uzdeva viņai dažādus jautājumus, lai rastu izskaidrojumu neparastajam gadījumam. Reiz meitene vēlējusies parādīt ārstam rētas uz rokām no pašnāvības, bet līdz pusei atlokot piedurkni apstājusies un noteikusi:”Šī taču nav mana roka. Mana ir tur zem zemes.” Kad ārsta pajautāja, kas noticis ar meiteni vārdā Luransija, meitene atbildēja, ka Luransija ir drošībā un tiklīdz viņa būs gatava atgriezties, Mērijai nāksies iet prom. 1878. gada 21. maijā meitene noteica, ka viņai jāiet un pēc vairāku stundu dziļa miega pamodusies, meitene Rofu pārim pateica, ka vēlas mājās. Atgriezusies pie Venumu ģimenes, viņa visus apskāva un pastāstīja, ka pēdējās 15 nedēļas bijušas kā sapnis.

Turpmākos gadus Luransija (attēlā pa kreisi) nevēlējās atcerēties par savas bērnības 15 nedēļām. Viņa nodzīvoja garu mūžu un mira 1952. gada 30. augustā 88 gadu vecumā. Šis ir viens no dokumentētajiem stāstiem, kurš neapgāžami norāda uz dzīvību pēc nāves, reinkarnāciju, garu iemiesošanos un citām šķietami neticamām lietām, kuras tik un tā šodien daudzi uzskata par izdomājumu.

Uz šo notikumu pamata ir veidota filma "The Posessed", kā arī grāmata "Watseka Wonder".