local-stats-pixel

Patiess stātsts, kuru man pastāstīja kara veterāns.27

 491  3

Šovakar biju pie kaimiņa, kur bija sapulcējušies cilvēki, kuri savulaik bija izsūtīti uz Sibīriju.


Nu lūk, pie manis pienāca Ēvalds, kurš man pastāstija atgadījumu, no kā man skudriņas sāka skriet.

Otrā pasaules kara laikā Kurzemes katlā nu jau Saldus novadā mājās "Krūmiņi", slēpjoties no vāciešiem, Ēvalds paslēpās siena šķūnī, jo bija atdalījies no savējiem un spēki nebija vienādi. Ierokoties sienā, nedaudz piesedzot seju ar sienu, viņš cerēja, ka vācieši viņu neatradīs, par nelaimi vācieši meklēja ar suņiem, jo mājas saimnieks baidoties par saimniecības drošību, esot teicis, ka šķūnī kāds varētu būt.

"Dzirdu kā suns pa sienu pantu tuvojas man, ar ķepu jau bija uzkāpis man uz rokas, domāju beigas ir klāt...... tad notika brīnums, suns man nolaizīja seju, neizrādot nekādas pazīmes devās tālāk un vācieši pēc kāda laika bija prom, biju šokā un nogaidot kādu laiku, ieraudzīju tādu kā spožumu, sudrabotu mirdzumu, spilgta gaisma pārņēma visu šķūni, pieceļoties ieraudzīju cilvēkam līdzīgu stāvu, seju nevarēja saskatīt un man palika tik viegli"


P.S Tas ir patiess stāsts, kopš tā laika Ēvalds ne mirkli nav šaubījies par augstākajiem spēkiem. To atstāstīt ir grūti, bet noklausoties šo piedzīvoto, man skudriņas pa muguru rosījās.

Izmantotie avoti:
http://Pirmavots
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 27

0/2000

Kaut kā liekas,ka tam stāstam bija jābūt garākam

 67  0 atbildēt

ēvalds nebij muti no speķmaizītēm nomazgājis. :D

 49  4 atbildēt

Ir vēlviens stāsts par BABU un čukčukbānīti, bet to vēlākam. :D

 26  4 atbildēt

šis man atgādina kā reiz laukos strādājot satiku vecu vīru - pēc skata viņš izskatījās kā kārtīgs lauku bomārs - nodzēries, nekopts utt.. bet nu šis mani ieaicina pie sevis kjipa iedzert :D Nu tā nu es piekrītu jo darbs jau bija pabeigts un neko citu darīt man ar taka nebija tapēc aizgaaju pie veča, šis nu jau iedzēris sāk stāstīt par to ka kādreiz PSRS armijā ar izpletni lecis (gaisa desantnieks kjipa) es jau protams neticu un grasos jau iet prom, bet pekšņi vecais atver kkadu kumodi un izvelk pilnu sauju ar medaļām (dažādi PSRS kara apbalvojumi par drosmi un gaisa desanta ordeņi ) Bēdīgākais jau tas ka vīrs pēc Afganistānas esot sācis dzert, zaudējis dzīvokli Maskavā un tgd dzīvo lauku čuhņā, bez radiniekiem, draugiem vai cilvēkiem kas varētu palidzēt...

 22  0 atbildēt

labais:) Sen zinaams ka Latviesu tautu sargaa dievs!!

 18  3 atbildēt

 Mhmm...jauki.emotion

 14  1 atbildēt

Smagi tev ar tām skudrām, iesaku iet biežāk dušā.

 21  11 atbildēt

varbūt Ēvaldam palīdzēja viņa jau aizgājušie radiņi..bet dulli tie laiki bija

 8  1 atbildēt

Ja Ēvalds ir atdalījies no savējiem un slēpjas no vāciešiem tad viņš bija sarkanarmietis vai nacionālalais partizāns vai vienkārši civilists? Ja sarkanarmietis tad tas ir pavisam dīvaini, ka viņš iet uz deportēto cilveku saietiem. Bet es domāju, ka drīzāk viens no otrā varianta! Par stāstu +!

 5  0 atbildēt

Un kas notika tālāk kad viņam palika viegli?

 4  0 atbildēt

Esmu Saldenieks!

 2  0 atbildēt

ak, šie pensīši stāstiņi :D

 4  3 atbildēt

Labs. varēji jau pacensties labāk uzrakstīt, bet tā kā stāsta būtība ir tik laba, tad - perfecto ;)

 2  1 atbildēt

viens vienīgs pluss.

 1  0 atbildēt

super bija izlasīt.. super raksts..

 1  0 atbildēt

Jeepers, Krēpers 

 1  0 atbildēt

pats zini ko uzrakstiji? ieroci ganjau nēsi turējis un par karu nemaz nerunāsim. 

 1  0 atbildēt

Dažkārt notiek neizskaidrojamas lietas,un varbūt nemaz nevajag censties tās izskaidrot.Nedomāju ka mūsu opji un omes stāsta minhauzena stāstus vai ko tmldz.,bet nu katra paša ziņā ir tas,kā to uztvert.

 0  0 atbildēt

viennozīmīgi ++

 0  0 atbildēt

Tiešām labs raksts.! :)

Liek arī padomāt.

+ no manis.

 0  0 atbildēt