Pasaules mistērijas [turpinājums]32

1924. gada notikums Irākā nav īpaši plaši zināms pasaulē, paši militāristi nemaz nevēlas, lai to pārāk publiskotu. Tā gada vasarā divi piloti - V.Dejs un D.Stjuarts - no Karaliskajiem Gaisa Spēkiem devās izlūklidojumā virs Irākas. Kādā brīdī sakari ar pilotiem pazudiem un tie bāzē vairs neatgriezās, tādēļ tika izsludināta meklēšana. Lidmašīnu ātri vien atrada Irākas tuksnesī, bet no abiem pilotiem nebija ne miņas, lai gan degviela lidmašīnā vēl bija pietiekamā daudzumā. Pie lidmašīnas atrada abu pilotu pēdu nospiedumus, kuri veda tuksnesī. Dīvaini, ka pēdas vienā mirklī vienkārši pazudušas - it kā abi piloti izgaistu. Vairākas dienas tika mēģināts atrast pilotus, bet neveiksmīgi. Kas licis viņiem nosēsties tuksnesī? Un vēl dīvaināk - kur abi piloti pazuda?

1950. gada 11. maijā Trentu ģimenes fermā atgadījās, kaut kas neparasts. Ferma atrodas ASV, Oregonā. Toreiz ģimenes namamāte kāra laukā veļu, kad debesīs pamanīja dīvainu lidojošu objektu, tādēļ saukusi vīru. Vīrs paņēmis fotokameru un izskrējis laukā. Uzņēma divas fotogrāfijas, viena no kurām ir šī. Sākumā Trenti par to pastāstīja vien dažiem draugiem, bet drīz vien vientuļu fermeru uzņemtā bilde sāka parādīties uz dažādu žurnālu, tajā skaitā Life, vākiem. 50 gadu laiku tika veiktas neskaitāmas ekspertīzes, katra labāka par nākamo, taču nekādas viltošanas pazīmes netika atklātas. Līdz pat šim brīdīm tās ir autentisks pierādījums tam, ka pāri Trentu fermai lidojis, iespējams ārpuszemes izcelsmes, nepazīstams lidojošs objekts.

Mūsdienu paranormālo parādību pasaulē skaņas ieraksta sistēmas izmanto kā pamatu, lai pierādītu spoku vai pārdabisku būtņu klātbūtni kādā vietā. Taču šī komunikācijas veida aizsācējs ir zviedrs Fridrihs Jirgensons. 1959. gadā viņš bija ierakstījis putnu skaņas vietējā mežā. Kad mājās nolēmis tās paklausīties, tad aklājis, ka ieraksta vidū ir dzirdama paša mirušās mātes balss, kas saka - "Fridel, tu mani dzirdi?" Kopš tā laika Jirgensona atklājums panesās pa visu pasauli un tika ierakstīts daudz dažādu balsu vietās, kur cilvēku nevarēja būt. Šajā jomā panākumus guva arī latvietis Konstantīns Raudive. Par šādā veidā ierakstītām balsīm interesi pat izrādīja Vatikāns, kas nolīga divus cilvēkus, kuri speciāli pētīja šo fenomenu. Mūsdienās pētnieki neaprobežojas ar vienkāršu diktafonu, bet gan izmanto jau televizoru. Viņi ieraksta attēlu, kuru izstrādā Tv, kas nav piesaistīts ne pie antenas, ne kabeļa un patiešām ir gadījušies neparasti ieraksti.

1961. gadā Maikls Maiksels, Voliss Leins un Virdžīnija Meksija devās uz Koso kalniem netālu no Kalifornijas, lai meklētu ģeodes - dobus akmeņus, kuros bieži vien var atrast vērtīgus kristālus. Šajā meklēšanas reizē viņi atrada kaut ko negaidītu. Atrastais akmens jau sākumā šķita dīvains, jo bija pārklājies ar aizvēsturisku gliemežvāku pārkmeņojumiem. Atgriezušies mājās viņi centās akmeni pārzāģēt, bet zāģis darba laikā salūza, jo atdūrās pret kaut ko dikti cietu. Kā izrādījās, tad akmenī bija paslēpts keramikas cilindrs, kuram cauri iet metāla stieple. Pētot neparasto akmeni un veicot tā rentgenuzņēmumus, pētnieki nonāca pie secinājuma, ka akmenī ieslēgtais veidojums stipri atgādina aizdedzes sveci. Jau fakts, ka kaut kas tāds ir atrasts akmenī, ir fascinējošs, taču, lai tas tik stipri atgādinātu aizdedzes sveci, bija liels pārsteigums. Starp citu akmens, kurā atrada šo artefaktu tiek datēts kā 500'000 gadu vecs. Laika ceļotāji? Vai aizvēsturiskas civilizācijas tehnoloģija?

Cits neparasts aizvēsturisks artefakts tika atrasts 1968. gadā. To izdarīja fosīliju mednieks Viljams Meisters. Pārakmeņojies pēdu nospiedums tika atrasts iežos, kuru vecums pēc ģeologu pētījumiem tiek lēsts uz 300 līdz 600 miljoniem gadu senu pagātni. Kā redzams nospiedumā, tad tas pārsteidzoši atgādina kurpes vai sandales zoli, taču kas tāds pēc mūsdienu priekšstatiem būtu neiespējami. Viljams blakus šim nospiedumam atradu aizvēsturisko būtņu - trilobītu - fosilijas. Viens no trilobītiem pat ir ticis atrasts šajā nospiedumā, kas nozīmē, ka pēdas īpašnieks to bija saspiedis. Kas bija šīs pēdas īpašnieks? Tik senā vēsturē uz mūsu planētas nebija nevienas dzīvas būtnes, kam tā varētu piederēt - tā apgalvo mūsu vēstures grāmatas, taču šis nospiedums apstiprina pretējo. Atkal - laika ceļotāji vai seno civilizāciju pārstāvji?

Turpinot aizvēsturisko artefaktu tēmu - tūkstošiem mazu un pat mikroskopisku metāla objektu, kas atgādina mazas skrūvītes, atsperītes un spirālītes, sākot jau ar 19. gadsimtu ir vairākkārtīgi atrastas Krievijā, Urālu kalnos. Visbiežāk šādus artefaktus atrada zelta meklētāji iežos, kuru vecums sasniedz 20'000 un pat 100'000 gadu. Kas būtu varējis izgatavot šādus metāla objektus, kuri acīmredzot ir domāti augsti tehnoloģiskām ierīcēm? Attēlā redzamā skrūve ir mazāka par pusmilimetru diametrā.

Izdzirdot pirmo rezi par Tedu Sīriesu, pat paranormālo parādību pētniekiem tas šķita neticami. 60. gados viņš pārsteidza daudzus ar spējām uzņemt fotogrāfijas izmantojot vien savas domas. Lai to izdarītu viņš spēcīgi koncentrējās fotokameras objektīvā, mēdza samiegt seju grimasē un vaidēt - bija redzams, ka tas sagādā grūtības. Taču tad uz polaroīda fotofilmas parādījās attēls, kuru Teds domās bija iztēlojies - viņš spēja savas domas pārnest uz fotofilmiņu. Psihoanalītiķis Džūls Īsenbads nolēma atklāt viņa noslēpumu, domājot, ka tā ir krāpšana. Taču gadu garumā strādājot ar Tedu, viņš nonāca pie secinājuma, ka tas nav nekāds triks. Tedu pētīja daudzas pētnieku grupas, dažkārt pat līdz 20 cilvēkiem vienlaicīgi, taču vienmēr viņš spēja pierādīt savu neticamo prasmi. Uz bildēm redzamās ainas bija iespējams atrast reālajā pasaulē - tās bija dažādas celtnes, kuras Teds redzēja dzīvē, un cilvēki, ar kuriem Teds bijis saistīts. Viņa neparastās spējas negaidīti pazuda 1967. gadā un nu ir kļuvušas par pierādījumu cilvēka psihes neparastajām iespējām.