Jau labu laiku daudzu cilvēku neatņemama dzīvesveida sastāvdaļa ir joga. Ja tu nenodarbojies ar jogu – tevis nav, tu nešķieti ievērības cienīgs, esi nemoderns un nestilīgs, - manuprāt daudz nekļūdīšos, ka šādi un līdzīgi apgalvojumi valda daudzu jogas praktizētāju vidū.
Bet kā gandrīz visām parādībām – arī jogai ir sava gaišā un labā, un vienlaicīgi arī bīstamā puse. Lai cik mēģināju atrast interneta vidē kaut pāris vārdu par iespējamām blaknēm, kas ļautu cilvēkam apsvērt „par” un „pret” pirms lēmuma pieņemšanas par jogas praktizēšanu, diemžēl neatradu NEKO. Tāpēc šajā mazajā rakstiņā nolēmu uzmanību vērst tieši uz šo negatīvo faktoru - gan fizisko, gan garīgo.
Joga ir sena veselības, filozofijas un garīgās pilnveides sistēma, kura izveidojusies austrumos, precīzāk – Indijā. Tās vecums ir daudzi tūkstoši gadu.
Jēdziens "Joga" tulkojumā no sanskrita vārda "YUJ" nozīmē „savienošanās", „koncentrēšanās", „piepūle". Tā kā tā, pirmkārt, ir garīgās pilnveides sistēma, tad tas nozīmē „savienošanos ar Radītāju”, tas ir, cilvēka dvēseles un gara savienošanos ar Radītāju-Dievu, izmantojot dažādus paņēmienus.
Ir sekojošas klasiskās Jogas:
-Karma Joga (Darba Joga, kas galvenokārt nozīmē „iekšējo” darbu ar sevi – savu īpašību un motivācijas transformāciju attieksmē gan pret darbu, gan attiecībām, gan dzīvi kopumā);
-Hatha Joga (ietver sevī vingrojumus jeb asanas, elpošanu jeb pranajamu, relaksāciju, ēšanas paradumus, pozitīvu domāšanu un meditācijas)
-Džnāna jeb Zināšanu Joga;
-Bhakti jeb Mīlestības Joga;
-Radža jeb Karaliskā Joga.
Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados cilvēcei tika dota jauna joga - Agni jeb Ugunīgā Joga, kas ir gan zinātnes, gan filozofijas, gan Kristus un Budas Mācību, kā arī Karma Jogas un Radža Jogas sintēze.
Papētot interneta un citus avotus, atklāju, ka tāpat kā no Kristus un Budas Mācībām ir veidojušās reliģijas, kuras sazarojušās desmitiem tūkstošu novirzienos, līdzīgi ir ar jogu – ir Kundalīni joga, Satva joga, Karstā joga, Anusara joga, Sadhana joga, Sahaja joga u.c. Pilnīgi viennozīmīgi varu apgalvot, ka no klasiskajām Jogām šīs jaunizceptās jogas ir tikpat tālu kā Kristus un Budas Mācības no kristietisma un budisma reliģijām. Tātad tās ir „uzlabotas”, papildinātas un rezultātā – vienkārši izmainītas, kurās vairāk vai mazāk ir viss no visa un kā sekas – iedomāti rezultāti, vismaz garīgajā jomā. Nenoliedzami – var būt fiziskās pašsajūtas un veselības uzlabojumi, bet ar garīguma attīstību tām NAV NEKĀ kopēja. Un labi, ja viss beidzas labi – bez smagiem veselības, tai skaitā psihiskās veselības, traucējumiem.
Joga, galvenokārt, ir FILOSOFIJA, DZĪVESVEIDS, nevis jogas praktiskā puse – mehāniskie vingrinājumi un tehnikas, ko vienkāršoti var nosaukt par sportu.
Intereses pēc internetā palūkojos, kas rakstīts par prānajamu un asanām:
„Prānajama uzlabo veselību, gremošanas sistēmu, tonizē nervu sistēmu, līdzsvaro apziņu, novērš slinkumu, piešķir ķermenim vieglumu, uzlabo apetīti, koncentrēšanās spējas un piepilda mūs ar dzīvības enerģiju. Elpošanas vingrojumu efekts ir pamanāms uzreiz – spēja koncentrēties palielinās, nervu sistēma nomierinās, tiek trenēti iekšējie orgāni un viss ķermenis kopumā.
Visām asanām (pozām) jābūt saskaņotām ar ieelpu, izelpu un elpas aizturēšanu. Tikai pareizi elpojot, varam atklāt katrai asanai piemītošo efektu. Asanas atveseļo cilvēku, padara ķermeni kustīgāku, noņem nogurumu, nomierina nervus un veicina prāta koncentrēšanos… Pildot asanas, cilvēks pakļauj savu ķermeni, padarot to par gara instrumentu, un kļūst brīvs no garīgiem un fiziskiem kairinājumiem… Apguvis asanas, cilvēks pārstāj izšķirt tādas galējības kā ieguvums un zaudējums, uzvara un sakāve, slava un negods, ķermenis un prāts…”
Centos, bet nesekmīgi, atrast kaut kādu informāciju par iespējamiem jogas elementu – prānajamas un asanu - negatīvajiem blakusefektiem, tas ir, par to nevēlamo jeb kaitīgo ietekmi uz veselību vai pat dzīvību.
H.Rērihas grāmatā „"Глаз Данг-Мы"”, kurā apkopotas daļa no viņas rakstītajām vēstulēm, cita starpā liela uzmanība vērsta uz Hatha Jogas (kuras vingrošanas un elpošanas tehnikas vingrinājumi ir iekļauti daudzu šodien populāru jogu praktizēšanā) bīstamību.
„Garīgajā pasaulē par vērtīgiem tiek uzskatīti tikai tādi sasniegumi, kuri nāk dabiskā ceļā, jo ir cieši saistīti ar iekšējo garīgo izaugsmi un līdz ar to tos nevar zaudēt, tas ir, tie vissmalkāko enerģiju veidā uzkrājas „kausā” un pāriet līdzi individualitātei no iemiesojuma uz iemiesojumu.
Garīgi augsti attīstīti indusi viennozīmīgi neatbalsta Hatha Jogu, īpaši pret to iebilda Vivekananda. Izlasot viņa grāmatu par šo tēmu, daudzi palaiduši garām vai ignorējuši faktu, ka elpošanas vingrinājumu rezultātā tiek kairināti centri. Tāpēc Vivekanda uzsvēra, ka pirmkārt nepieciešams pilnībā attīrīt domāšanu un sirdi, ļaujot pārdzimt iekšējam cilvēkam, un tikai tad pieļaujami šie vingrinājumi. Tas pats ceļš ejams radža jogam.
Nekāda prānajama nedos vajadzīgo attīrīšanos un augstus garīgos sasniegumus, ja apziņa neatbildīs augstajiem ideāliem. Augstākajām jogas formām kā Agni Jogai nav nepieciešama prānajama (arī asanas un meditācijas – mana piezīme).
Augstākais joga sasniegums ir Глаз Данг-Мы (atvainojos, bet nezinu, kā tulkot)atvēršanās, un tā nav tikai tas, ko pieņemts saukt par gaišredzību, bet tā saistīta ar jūtziņas pamošanos. Jūtziņas atmodu nevar panākt ne ar kādu prānajamu, jo tā ir uzkrājusies tūkstošos gadu (vai dzīvju) saistībā ar garīgajiem centieniem un pašaizliedzīgām dzīvēm.
Hatha jogs nekad nekļūs par radža jogu, jo viņu ceļi ir atšķirīgi. Lai arī Agni joga ceļš ir zināmā mēŗā pielīdzināms Radža jogas ceļam, tomēr tikai praktizējot Agni Jogu iespējama visaugstākā ugunīgā visu centru transmutācija. Agni joga ceļš ir dzīvošana ikdienā, pasaulē, kamēr pārējo jogu pārstāvji cenšas no tās norobežoties.
Hatha Joga ir bīstama arī tāpēc, ka tā nostiprina vai pastiprina astrālo ķermeni, to ilgstoši aizturot astrālās pasaules zemākajos slāņos, tādejādi kavējot gara evolūciju. Hatha jogs var ilgstoši uzkavēties tumšo astrālo spēku ietekmē, pat vairākus gadsimtus, un piedzimstot kļūt par melno magu.
Pastiprināti vingrinājumi, kas vērsti uz psihisko spēju attīstīšanu var nopietni aizkavēt garīgo un manasa attīstību.
Vissmalkākās vibrācijas, priekšlaicīgi paceļoties Kundalīni nenoregulētajam spēkam, var sagraut organismu. Lai arī tā saucamais „jogs” Ramačaraka bija Vivekanandas klausītāju pulkā, īstenībā viņš nebija jogs. Tieši tāpēc, ka viņš uzskatīja par pieņemamu izpaust mehāniskos vingrinājumus, nebrīdinot par to izraisītām iespējamām briesmām vai kaitīgumu.Tirgū ir pieejami tūkstošiem izdevumu, norādot vieglus veidus kā mehāniskā ceļā attīstīt sevī zemākos psihiskos spēkus. Tas ir tumšo spēku darbs, kuri neko citu nevēlas, kā vien cilvēkiem atvērt dažus centrus un caur viņiem izpausties zemes dzīvē, lai īstenotu savus tumšos plānus.
Nav noliedzams, ka vienkārši ritmiski elpošanas vingrinājumi ir pat ļoti noderīgi. Bet Hatha Jogas prānajamai nav nekā kopīga ar tādu elpošanu. Hatha Jogas prānajamasun dažādu vingrojumu mērķisir veicināt asiņu pieplūdi atsevišķiem centriem, kas veicinātu to darbību (centru atvēršanu).
Centru atvēršana bez kaitējuma ir iespējama tikai Skolotāja klātbūtnē vai sekojot tā norādījumiem, jo tikai Skolotājs redz mūsu ķermeņa patieso stāvokli, un zina, kad šādu centru atvēršana ir pieļaujama.
Psihisms. Kas tas ir? Tas nozīmē, ka vairums cilvēku, kuriem nav pieejami augstākie plāni, bet tikai zemākie, astrālo plānu iemītnieku balsis identificē kā Lielo Skolotāju balsis. Tieši Hatha Jogas prānajama veicina psihisma attīstību. Psihismam nav nekā kopīga argarīgo attīstību, tas to tieši kavē.
Mehāniskie vingrinājumi kairina viegli sasniedzamos nervu pleksusus. Tie var izraisīt nervu līdzsvara zaudēšanu, un novest līdz vājprātam jeb sajukšanai prātā. Pie tam, ja cilvēkam ir zināmi veselības traucējumi, tas var tos pastiprināt, vienas no biežākajām sekām ir iespējams dilonis vai tuberkuloze, bet, ja ir seksuāla rakstura problēmas, veicināt seksuālās izvirtības.
Cilvēkam attīstoties garīgi, notiek normāla centru atvēršanās. Vispirms garīgā attīstība un tikai tad centru atvēršanās, bet NEKAD otrādi.
Ir daudz dažādu skolu, kurās māca jogas mehāniskos vingrinājumus, un šīs skolas labi nopelna. Daudzi, kuri nodarbojas ar šādiem vingrinājumiem, ar lepnumu stāsta, kā viņi prot stāvēt uz galvas. Bet to prot arī cirka akrobāti, un vēl daudz ko vairāk. Bet viņi, neskatoties uz to, paliek tikai akrobāti. Protams, visu šādu vingrojumu mērķis ir izsaukt asins pieplūdi smadzeņu centriem un tos kairināt. Bet ir zināmi gadījumi, kad cilvēks, stāvot uz galvas, ir momentā zaudējis redzi.”
Tas īsumā par jogas (prānajamas un asanu) otru – nepievilcīgo un pat bīstamo pusi, kā arī par mīta, ka jebkura joga veicina garīgo attīstību, ne tikai uzlabo veselību, neatbilstību patiesībai. Mērķtiecīga un līdzsvarota garīgā attīstība var notikt tikai Īsta Skolotāja Vadībā. Tāda, kurš cilvēku lasa kā atvērtu grāmatu, no kura acīm NEKO nenoslēpt. Pārējais ir tikai maldīšanās dzīvju labirintos, meklējot izeju no tiem un Ieeju Dieva Pasaulē.
