local-stats-pixel fb-conv-api

Mistiskā Rīga[Alu sistēma]62

171 2

Mistiskā Rīga[Alu sistēma]
Mistiskā Rīga[Greizavotu sistēma]
Mistiskā Rīga[Ezeru sistēma]

Rīga sevī iekļauj daudz nostāstu un baisu notikumu, kuri tiek slēpti un ar kuriem iepriekšējās paaudzes dalas nelabprāt. Ir dzirdēti diezgan daudz stāstu par to kā Rīga tika celta un kā rīdzenieki centās pasargāt savu pilsētu no nelūgtajiem viesiem. Šoreiz nedaudz aprakstīšu ar Vecrīgu saistīto pazemes alu un pagrabu iespējamo izcelsmi un nozīmi. Kā jau lielakā daļa rīdzinieku zin, Vecrīga kādreiz bija mūra iekļauta un uzskatāmākā norāde uz to mūsdienās ir Pulvertornis. Taču kā jau visas pilsētas arī Rīga bija dažādu sirotāju apdraudēta. Kapēc šīs vietas iedzīvotāji mēdza izbūvēt pagrabus un ejas, lai briesmu gadījumā pamestu pilsētu. Viens no senākajiem un dīvainakajiem stāstiem ir par to ka senie Rīgas apkaimes iedzīvotāji bija lielo kurmju turētaji. Mūsdienās gan nav saglabājušās liecības par to, ka vēl ir kaut kur sastopami šie lielie dzīvnieki. Kapēc lielo kurmju turētāju pēcteči tur savu noslēpumu godam. Lielie kurmiji esot bijuši kārtīgas cūkas lielumā un varēja tikt izmantoti eju rakšanai pa kurām pēc tam arī varēja pārvietoties cilvēki. Taču viduslaikos lielo kurmju turētāji sāka tikt vajāti, jo eju sistēma zem Rīgas teritorijas sāka apdraudēt ēku pamatu nostiprinājumu.

Iespējamie mīti par pazemes eju sistēmu zem Rīgas:
+ Senie Rīgas apriņķa iedzīvotāji bija lielo kurmju turētāji.
+ Rīgas dibinātāji celdami ēkas tās būvēja ar lieliem savienotiem pagrabiem.
+ Viduslaikos šo ēku pagrabi zem ēkām tika savienoti kopīgā sistēmā, kura varētu tikt izmantota Rīgas pamešanai draudu gadījumā.
+ Ulmaņlaikos daļa no pagrabiem un ejām tika piepildīta ar dargmetāliem un citām vērtīgām lietām, kuras varētu iekārot mantrauši.
+ Padomju laikos rīdzinieki spēja saglabāt savu pazemes eju un alu sistēmu neskartu, noboikotējot Padomju savienības ieceri zem Rīgas ieviest metro satiksmi.

Lasi, vērtē, komentē emotion

171 2 62 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 62

0/2000