Maģiju iedala divos pamatveidos: baltajā un melnajā maģijā. Baltā un melnā maģija izriet no viena un tā paša avota. Tas, kā maģija tiek pielietota kādam mērķim, iedveš tās labo vai ļauno iedabu. Taču pastāv arī tādas maģijas kā, piemēram, rūnu, sveču, naudas, dabas utt( tās es vēl neēsmu atradis) :(.
Maģija10
40
4
Baltā maģija pieder pie labajiem dabas spēkiem, un tādēļ var tikt izmantota tikai labiem mērķiem - slimnieku dziedināšanai, dzīves sarežģījumu un sarežģītu situāciju šķetināšanai un risināšanai, citu cilvēku laimes nodrošināšanai un vairošanai. Tāda labdabīgā maģija var arī iekļaut aizsardzības rituālus un burvestības, kas ir vērstas pret melnās maģijas pārstāvjiem.[5] Tā ir veltīta dzīvībai. Baltā maģija tiek definēta kā ezotērisko manipulāciju kopums, kas ļauj neitralizēt jebkādas izcelsmes negatīvās programmas. Visbiežāk tā tendēta uz cilvēka ķermeņa dziedināšanu, tiek izmantota vārdošana, rituāli, zvēresti, lūgšanas, dažreiz dzīvnieki, koki, zāle, nedzīvā daba – akmeņi, smiltis, sāls.
Melnā maģija ir postījumu un iznīcības maģija. To apzīmē šādi: „apslēpto dabas spēku izmantošana, lai kādam nodarītu ļaunumu Melnā maģija ir destruktīva, ar nolūku atriebties, kaitēt, iznīcināt vai citam atņemt to, kas tam pieder. Tā ir maģisko spēju pielietojums ārpus evolūcijas virziena, materiālo interešu un materiālajā pasaulē sasniedzamo mērķu sasniegšanai. Dažādās zemēs tai ir atšķirīgas paražas, piemēram, Marokā sarecējuši asiņu kunkuļi tiek uzskatīti kā sevišķi spēcīgs līdzeklis dažādām burvestībām, Peru, Kusko pilsētās – katoļu katedrālē, ercenģeļa Miķeļa sānu altāra priekšā rindām deg melnas sveces, kas tur noliktas, lai pazudinātu savus ienaidniekus un par kuru īsteno nolūku baznīcas kalpi vienkārši piever acis, taču Latvijā tieši pēdējo gadu laikā tā iemantojusi daudz sekotāju, it sevišķi laukos, kur ļaudis sūdzas par durvju priekšā, uz celiņa vai uz lauka atstātām burvju neslavām. ar lāstiem, rituāliem, manipulācijām, priekšmetiem, kas atkarīgi no burvja skatījuma.
Rūnu maģija Viduslaiku Eiropā druīdu priesteri, burvji un pūšļotāji lietoja rūnu zīmes, lai piesauktu dievus, pareģotu nākotni un burtos. Seno ģermāņu, skandināvu un anglosakšu alfabētu veido 24 rūnu zīmes. To nozīme un izmantošana ir radniecīga speciālajām zīlēšanas kārtīm, ķīniešu un arābu pareģu paņēmieniem. Katrai no 24 rūnām (plus viena balta) ir savs simbols un jēga, kas jāatšifrē. Rūnas ir sensena piktogrammu sistēma, kurā ietverti priekšstati par Dabā un Visumā valdošiem spēkiem. Šiem spēkiem varam piekļūt ar maģijas palīdzību. Rūnas apslēptos spēkus drīkst izmantot tikai labos un godīgos nolūkos. Rūnu maģija nav zīlēšana tās tradicionālajā izpausmē. Rūnas nepareģo nākotni un nesniedz konkrētus padomus rīcībai. To uzdevums nav veidot kopumā mūsu dzīvi bagātu un mūs pašus padarīt laimīgus un tās nepasaka, kas notiks, bet norāda uz kādu to ietekmē pakļautu virzienu. Zīlēšana ar rūnām ir maģisks process, ko senatnē uzskatīja par sazināšanos ar dieviem, par padoma lūgšanu tiem. Vienlaicīgi zīlēšanas prakse ir spēle. "Spēle" ar rūnām galarezultātā dod zināšanas par rūnu saturu, par efektīgām izziņas metodēm. Zīlēšanai jāpagatavo pašam savs rūnu zīmju komplekts, kas jāglabā dabiska materiāla maisiņā un jāsargā no svešām acīm. Darboties ar tām drīkst tikai īpašnieks. Dziļi katrā atsevišķajā Rūnu zīmē glabājas kāda daļa no ziemeļu un ģermāņu tautu Radīšanas vēstures un kāda daļa no Dievu mītiem, kāds dzīvības aspekts, kāda mistiska un morālfilosofiska iezīme, kāda maģiska iedarbība, pareģojoša zīme, padoms vai izaicinājums un daudz kas cits. Zīlējamās rūnas gatavo garenas formas, jo zīlējot jāfiksē parastais vai apgrieztais stāvoklis. Apgrieztā stāvoklī zīme parasti norāda, ka uzrādītie spēki vai apstākļi pašreiz vai tuvākajā laikā darbojas pret zīlētāju.
Ritualu veikšana Pirmais posms – Koncentrēšanās.Šajā posmā jāatbrīvo galva no visām domām, līdz ir pilnīgi tīrs un skaidrs prāts. Galvā nedrīkst but neviena doma. Otrais posms - Rezultāta vizualizēšana un redzēšana.Šajā posmā prātā jārada un jāvizualizē maģiskajā procesā iegūstamais rezultāts, līdz pat niecīgai niansei jāiztēlojās un jāsajut rezultāta iedarbība, t.i. ir jārada (domās) gan vizuālais tēls, gan pārējie uztveres teli, kā piemēram smaržas, garšas, taustes u.c. Trešais posms - Maģiskās formulas izpilde.Šajā posmā notiek maģisko vārdu un žestu izpilde, tas jādara pilnībā izjūtot katra vārda un žesta radītās vibrācijas, jāsaprot to nozīmi un vajadzību, jo šajā posmā notiek radītā tēla iemiesošana jeb t.s. radīšana. Notiek idejas savienošana ar matēriju jeb materializācija.Visi šie posmi ir obligāti jebkurai maģiskai darbībai. Veiksmīgs rezultāts ir atkarīgs no visu atsevišķo posmu veikšanas efektivitātes un precizitātes, jebkura kļūda kādā no posmiem ietekmē rezultātu.
Rituāliem nepieciešamās lietas Zintēšanai bieži vien tiek lietotas sveces, jo tās izstaro maigu, dabisku gaismu un rada piemērota gaisotni domu sakopošanai. Daudzu maģiju būtiskas sastāvdaļa ir ārstnieciskie augi, esences un eļļas, bez tam nepieciešama kokogle, vīraka lampiņa, mazs flakoniņš, biķeris un asas šķēres. Visbūtiskākā nozīme maģiskās darbībās ir mēnesim. Bieži vien katram burvestības veidam ir nepieciešams ievērot savu mēness fāzi.