čau čau atkal....
Atceros kad bija 7.Maijs manas labākās draudzenes dzimšanas diena,mēs abas sametāmies naudu un gājam uz veici pirkt saldumus mūsu pidžām ballītei.Bija spocīgs vakars ārā lietus gāza nu tikpatkā var teikt vētra.bija 12.00 stāstījām vienai otrai spoku stāstus.kādos vienos vai divos aizgājām gulēt.
Kad bija kādi pusē trīs es gāju lejā uz toleti viņai bija sausā tolete un es viņu mēģināju piecelt augšā lai nāk ar manīm nevarēja viņu piecelt pārāk liela guļava nu nekas nogāju lejā redzēju aiz krūmiem kautkādu seju kas ātri pazuda.es tā ilgi skatījos un ieskrēju toletē dzirdēju kad kāds dauzas izgāu ārā neviena nebija atkal redzēju to seju.Iemuku iekšā un ātri palīdu zem savas segas drebēdama,un mierīgi aizmigu.
No rīta piecēlos nekā neteicu draudzenei jo viņa domās man jau prātiņš jau sajucis.Mēs nogājām lejā un brokastojām.Draudzene ierunājās vai tu esi kādreiz naktī redzējusi krūmos seju ejot uz toleti? es teicu jā,draudzene teica kad viņa arī bieži vien itīpaši ziemas naktīs.Vecākiem draudzene istāstīja vecāki teica kad nav ko baodīties no mirušajiem.
Jautājumi.
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Kā sauc manu draudzeni?:Alise
Kā tā seja iskatījās:cilvēka seja ar lakatu galvā
Vai tā seja tur bieži ciemojas?:Jā itīpaši ziemā
