local-stats-pixel fb-conv-api

Kas ‘mēs’ esam – mēs visi?2

Katrs no mums, kā fenomens, ir tikai parādība to apziņā, kuri mūs uztver, un tādējādi tas, kas mēs šķietami esam, ir fenomens – pagaidu, ierobežoti un maņu uztverami; turpretī tas, kas mēs esam, kas mēs vienmēr esam bijuši, un kas mēs vienmēr būsim, bez vārda un formas, ir numenons – bez-laika, bez-telpas, neuztverama būšana.

Lai cik pārliecināts tu nebūtu par to, ka esi ‘sapratis’ šo pamat faktu, tev šķitīs gandrīz neiespējami atbrīvot sevi kā būtni no identifikācijas ar savu vārdu un formu. Šis var notikt vienīgi tad, kad tas, ko tu esi uzskatījis par atsevišķu būtni, ir pilnībā iznīcināts. Šis ir otrais pamatprincips, Maijas spēks. Kas ir tikai fenomens, bez jebkādas neatkarīgas eksistences, tiek uzskatīts ‘īsts’, un pūles tiek pieliktas, lai šis rēgs ‘kļūtu’ par kaut ko – ēnas meklējumi pēc savas substances. Kad patiesībā tu jau visu laiku esi bijis substance, un nevis savažotā ēna, meklējoša atbrīvi. Cik uzjautrinoši, bet tāda nu ir Maija!

Tagad trešais pamatprincips: Vai tu spētu aptvert jebkādu manifestētās pasaules aspektu, ja nebūtu ‘telpas un laika’? Ja fenomeni nebūtu izstiepti telpā un tiem nebūtu piešķirts trīs dimensiju apjoms, un, ja tie nebūtu mērāmi ilgumā, tu nevarētu aptvert, un nemaz uztvert itin neko no redzamā universa. Ielāgo, ka visi fenomeni ir tikai parādības telpā un laikā, aptvertas un uztvertas apziņā. Pat Absolūta veseluma ideja ir tikai koncepts apziņā! Kad apziņa saplūst ar Absolūtu, kurš vai kas var gribēt kaut ko zināt, jeb kaut ko pieredzēt?

Un tagad pēdējais pamatprincips: ja tas, ko esmu tikko teicis, ir pilnībā izprasts, vai tev nevajadzētu zināt savu patieso stāvokli pirms ‘tu’ vēl biji dzimis? Vai tu vari doties uz šo pirmatnējo stāvokli, pirms apziņa spontāni pacēlās un izraisīja klātbūtnes sajūtu? Šis ‘klātbūtnes sajūtas’ stāvoklis ir īsts tikmēr, kamēr eksistē ķermenis. Kad ķermeņa mūžam pienāk beigas, apziņas klātbūtne saplūst ar oriģinālo stāvokli, kurā nav klātbūtnes sajūtas apziņas. Neviens nedzimst, neviens nemirst. Ir tikai sākums, ilgstamība un notikuma beigas, objektivizēti kā mūža ilgums telpā un laikā. Kā attiecas uz fenomenu, nav būtnes, kas būtu savažota, un, kas attiecas uz numenonu, nav iespējama būtne, kura būtu jāatbrīvo. Šis ir tas, kas būtu jāsaprot: fenomenu sapņu pasaule ir kaut kas, ko var tikai novērot.

Apmeklētājs paklanījās Maharadžam un teica, ka viņš ir saņēmis augstākās zināšanas vismazākajā vārdu daudzumā. „Uzzinot par savu īsto identitāti, man vairs nav nekā cita, ko tagad apgūt.” Viņš piebilda.

20 1 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

Apsveicu, tev strādā ctrl+c, ctrl+v!

3 1 atbildēt

vareji vismaz kadu interesantu bildi ielikt, lai vieglak lasas;) nemaz nelasiju... varbut citreiz:)

2 0 atbildēt