Japāņu mitoloģiskās būtnes no A līdz Z (VII daļa)15

Kijo – „sātana sieviete”japāņu cilvēkēdāja. Šī vecā dāma dzīvo tumšos, dziļos mežos. Savā ēdienkartē sevišķi iecienījusi bērnus, bet nesmādē arī pieaugušos. Kijo atveida maskas nereti izmantoja sievietes dažādās rituāla dejās,lai pārvērstos par dēmoniem.

Karura ir dievišķa būtne ar cilvēka ķermeni un putna galvu. Milzīgs, uguni izelpojošs radījums,kas pārtiek no pūķiem un čūskām. No Karuras var izbēgt tikai tāds pūķis,kam ir īpašs budistu talismans.

Kasha (burt. "degošie kaujas rati" ir viens no augstākā līmeņa dēmoniem. To izcelsmi saista ar sintoismu un budismu. Kasha ir pa pusei kaķis, pa pusei cilvēks – kaķa vai tīģera galva un degoša aste. Līdzīgi tādiem dēmoniem kā Nekomata un Bakeneko ( Bakeneko ir jau aprakstīts agrākos rakstos) un tiek nereti sajaukti. Kasha klejo apkārt un savāc vēl neapraktos grēkojušo cilvēku līķus un aizvelk to dvēseles uz elli.

Katawa-guruma – sieviete,kas brauc ar liesmojošu ratu. Leģenda stāsta par skaistu meiteni,kuru vajājis neglīts vecis, kad braucis uz sava vienriteņa, apkrāvies ar rudens pirmo ražu. Tagad šīs liesmojošās meitenes gara parādīšanās nes nelaimi zemniekiem.

Kawa-akago – briesmonis maza bērna paskatā,kas uzturas ūdeņu tuvumā. Tas tumšā laikā raud zīdaiņa balsī – ja kāds pienāk tuvāk, tad Kawa-akago to aiz kājas ierauj dzelmē un noskatās,kā nelaimīgais lēnām mirst.

Kijimuna ir Okinavas salas mitoloģijas pārstāvji. Izskatās pēc četrgadīga bērna,kas no vienas vietas noklāts ar rižiem matiem un lielām galvām (kā tādi mazi ,rudi retardi- no offense)... tie ir mazie koku gari, kas,protams,dzīvo kokos. Lieliski zvejnieki – lai gan noķer daudz zivju, tie apēd tām vienu aci un pārējo atstāj.Pazīstami ar to,kas mēdz visādi apčakarēt cilvēkus – piemēram – apgulties uz krūtīm cilvēkam unneļaujot elpot vai pakustēties. Par spīti savām nejaucībām – tie pat dažreiz sadraudzējas ar cilvēkiem. Jāatzīst gan,ka tas nekad nebeidzas labi.Savu cilvēkdraugu tie var nest sev uz muguras tūkstoš jūdžu tālu, pat pāri jūrām. Bet ir lietas,ko Kijimuna necieš. Ja. Sēžot viņam mugurā, sāksi laist gāzītes, tad tiksi nolidināts momentā! :D vienalga,k ur tobrīd atrodaties – kaut vai virs okeāna. Palaidi didzīti? Tad nu draudzība galā! Un vēl Kijimuna blacklist atrodas astoņkāji.

Kiyohime bija ciemata vecākā meita (citur – atraitne). Ģimene bija bagāta – tā nereti deva naktsmājas ceļojošiem priesteriem. Kādu dienu izskatīgs mūks Anchin iemīlējās skaistajā sievietē. Bet pēc laika tā viņam apnika un mūks pārstāja tikties.Kiyohime kļuva nikna un trakās dusmās metās puisim pakaļ. Viņi sastapās pie Hidakas upes, kur mūks lūdz laivinieku,lai tas pārved pāri – tikai, lai neļaujot sievietei sekot. Kad Kiyohima pamanīja,ka iekāres objekts peld prom, viņa metās viļņos un peldēja pakaļ – savā neprātīgajā niknumā daiļava pārvērtās par milzīgu čūsku. Kad Anchin pamanīja dāmas pārvērtības, viņš aiz bailēm metās templī Dōjō-ji. Tur viņš lūdz priesterus,lai palīdz noslēpties – noslēpa zem zvana.tomēr Kiyohimes oža bija sasodīti laba – viņa sajuta,ka anchin ir noslēpies zvanā un aptinās ap to. Sāka ar asti zvetēt pa zvanu tā,ka viss templis rībēja (nabags droši vien tika pie asiņojošām ausīm). Savu atriebības rituālu ex-skaistule noslēdza ar kārtīgu uguns šalti no rīkles, izkausējot zvanu un nogalinot puisi.

Tā, puikas..divreiz padomājiet,pirms ņemat pēdu no kādas cacas.

Keukegen ("pūkainā, matainā parādība")  - mazam sunim līdzīgs radījums,kas pilnībā noklāts ar garumgariem matiem. Tas ir slimības nesošs gars,kas dzīvo mitrās, tumšās vietās.