Piedāvāju jums ne pārāk garu šausmu stāstiņu, labākam miegam :)
Izaugumi.6
123
6
Cik es sevi atceros, es esmu vienmēr bijis ļoti kautrīgs par tiem. Slēpu tos savās kabatās, zem drēbēm, vai, sēžot, vienkārši palēpu tos zem galda. Bērni skolā man nekad neko neteica tieši sejā, bet es zinu, ka viņi paslepus, man aiz muguras, smējās.
Es atceros, kā prasīju vecākiem, lai aizved mani pie ārsta, pārbaudīt tos. Izaugumi uz manām plaukstām bija aizliegtais temats, jo tiklīdz kā es tos pieminēju, mani vecāki teica, ka ar mani viss ir kārtība un centās mainīt sarunas tematu. Bet es zināju labāk.
Kad es biju mazāks, es tos centos likvidēt, bet vienmēr nesekmīgi. Šķēres, naži, kartupeļu mizojamie- nekas nepalīdzējā. Es vienmēr pārtraucu tos griezt vai skrāpēt, jo sāpēs bija pārāk lielas.
Bet šodien viss bija savādāk. Pārsteidzoši, cik nejūtīgas tavas plaukstas var palikt ar pāris žņaugiem, pēc izdzertas viskija pudeles. Sākumā es biju domājis izmantot asu nazi, bet šādā reibumā stāvoklī būtu grūti pārgriezt izaugumu miesu. Tā nu es ķēros pie plāna B.
Man vajadzēja pasteigties, jo no alkohola man jau sāka griezties galva. Arī plaukstas jau sāka palikt zilas no aizspiestās asinsrites. Par laimi, blendera asmeņu vienmērīgā griešanās palīdzēja man sakoncentrēties uz to, ko es biju vēlējies izdarīt kopš tās dienas, kad pirmo reizi ieraudzīju savus briesmīgos izaugumus.
Pirmo blenderī es iebāzu savu kreiso roku. Uzreiz sajutu asos asmeņus iegriežamies savā miesā, bet tajā pat laikā, es biju izbrīnīts cik labi darbojas alkohols- biju gaidījis, ka sāpēs vairāk. Es iebāzu savu roku vēl nedaudz dziļāk. Visas manas siktās atmiņas un apkaunojošie mirkļi tagad bija nekas vairāk kā bieza, sarkana putra.
Atraujoties no brīnišķīgas ekstāzes sajūtas, es izvilku savu roku ārā no blendera, pirms asmeņi sasniedza plaukstu. Beidzot 5 no izaugumiem bija prom- vēl 5 atlikuši uz otras plaukstas.....
Tev patiks šie raksti
