Mana kļūda bija nosaukt garu par gļēvuli.
Mana draudzene man reiz teica, ka viņai ir šī spēle, tāpēc es pajautāju, lai viņa man parāda to spēli. Viņa sākumā man atteica un nemaz nevēlējās man to rādīt, bet pēc tam es viņu pierunāju pat uzspēlēt.
Kad mēs visu bijām sagatavojuši un iesākuši spēlēt es jautāju '' Vai šeit kāds ir?'' Nekas nenotika. Būdams stulbs pusaudzis es sacīju '' Ja šeit kāds ir, bet nerunā, viņš ir gļēvulis!'' Pēc tā mēs spēli nolikām malā un vairs nespēlējām to.
Pagāja kāda nedēļa, bija nakts, es gulēju savā istabā, kura atradās otrajā stāvā. Es pēkšņi pamodos negaisa dēļ, jo tas bija kļuvis tik skaļš, ka brīdi nespēju iemigt. Viss bija tumšs un es neredzēju ne nieka.
Tāpēc es atgūlos un centos iemigt. Brīdī , kad es jau biju pusaizmidzis , lejā kāds klusi teica ''Ķer puiku!'' , līdz ar to es piecēlos, es nespēju iemigt, jo biju nobijies.
Kad bailes bija pārgājušas, es atkal devos gulēt. Es atkal biju pusaizmidzis, vēl ~ 2 minūtes un jau saldi gulētu, bet kāds lejā atkal teica ''Ķer puiku!'' un šoreiz tas bija daudzas reizes skaļāk. Uz brīdi man likās, ka es tikai biju nosapņojis to, bet lejā , priekšnama durvis pēkšņi aizcirtās. Nu es biju tik tiešām nobijies, jo neviens lejā negulēja un skaidri zināju, ka durvis bija aizslēgtas.