›

Determinisms jeb kāpēc mums nav brīvās gribas?42

239 1

Labs vakars visiem spokiem. Šodien es gribētu jūs iepazīstināt ar kādu, man labpatiktos teikt – teoriju, kas apgalvo, ka mums nav brīvās gribas. Izsenis pierādīts, ka tumsa stimulē fantāziju, jo mūsu maņas tobrīd nedod smadzenēm apstrādājamu materiālu. Tā nu es, vakar ripinoties gultā pēc Z-svētku balles, prātā pārcilāju dažādas pasaules nebūšanas. Īsumā determinisms ir doma, ka visi pasaulē esošie notikumi ir noteiktu likumsakarību virkne. Nav nejaušību, neparadzemu lietu, no kā tālāk izrietēs arī brīvās gribas neesamība. Ja pagaidām izklausās nesakarīgi, tālāk izklāstīšu sīkāk..

nbspPirms skaļā balsī brēkt ka... Autors: Chals Ar Stāžu Determinisms jeb kāpēc mums nav brīvās gribas?

Pirms skaļā balsī brēkt, ka ‘es taču nemitīgi izvēlos, šī ir mana dzīve un es to kontrolēju, yō’, iedziļināsimies sīkāk procesos, kas norit ap mums. Iedomāsimies trīs izmestus metamos kauliņus. Ja mums zināmi dažādi šī notikuma raksturlielumi, kā, piemēram, lidošanas ātrums, masa, forma, gaisa pretestība, virsmas raksturojums, ārvides faktori u.c., teorētiski nav nekādu šķēršļu aprēķināt, kādā stāvoklī šie kauliņi nokritīs. Iespējams arī noteikt to pozīciju jebkurā laika momentā. Praktiski gan būtu tik daudz mainīgo, ka to izdarīt būtu grūti, bet tas ir iespējams. Galvenā doma šajā aprakstā ir sekojoša – balstoties uz fizikas likumiem (uz tiem balstās jebkas) ir tikai viena iespējamā kauliņu gala pozīcija. Nav iespējams, ka kauliņi atradīsies jebkādā citā stāvoklī.

nbspIesim tālāk kauliņu vietā... Autors: Chals Ar Stāžu Determinisms jeb kāpēc mums nav brīvās gribas?

Iesim tālāk, kauliņu vietā ņemot, piemēram, atomus. Atkārtojot iepreikšējās darbības, nav šķēršļu izrēķināt to savstarpējo mijiedarbību. Tā pat ir ar vissīkākajām pasauli veidojošajām higsa daļiņām, kas gan vēl nav atklātas. Ar šo es gribu teikt – pasaulē ir galīgs skaits faktoru, kas var uz kaut ko attiekties. Lai gan mēs nespējam tos visus aptvert, jebkuram notikumam tomēr ir tikai viens iepsējamais iznākums.

izveidot rakstu izveidot testu

nbspEjam tālāk Cilvēka... Autors: Chals Ar Stāžu Determinisms jeb kāpēc mums nav brīvās gribas?

Ejam tālāk. Cilvēka smadzenes ir, iespējams, sarežģītākā mums zināmā struktūra. Tajā noris dažādas bioķīmiskas reakcijas, un to iznākumu, zinot visus tur valdošos faktorus, ir iespējams aprēķināt. Cilvēkiem ir tendnece piešķirt domām kādu ārpasaulīgu statusu – ka tās nav atkarīgas no nekā fiziska. Absurds. Smadzeņu procesus nodrošina fiziskas struktūras, tātad tās pašas faktiski ir fiziskas. Kādēļ cilvēku domas nesaskan? Jā, apkārtējās vides ietekme spēlē lielu lomu, bet veids, kā mūsos norit smadzeņu procesi, lai gan sīks, tomēr ir taustāms. Tātad nav nekādu ierobežojumu tās izrēķināt, un ir tikai viens iespējamais gala rezultāts. Ar to es gribu teikt, ka mēs ar domām nespējam kontrolēt savas domas.. Sīkās norises mūsu smadzenēs mainās, balstoties uz fizikas un ķīmijas likumiem, un līdz ar to arī mainās mūsu domas.

nbspEjot tālāk secinu ka... Autors: Chals Ar Stāžu Determinisms jeb kāpēc mums nav brīvās gribas?

Ejot tālāk, secinu, ka pasaulē nav nejaušību, jo visām norisēm ir tikai viens iespējamais gala reuzltāts. Sanāk, ka vienīgais, kas noteica, kāda būs pasaule, bija Lielais Sprādziens jeb brīdis, kad radās visums. Tad radās visi faktori, kas jebko varēja ietkemēt. Uz tiem balstoties, jau tad, pirms 13 miljardiem gadu, bija iespējams aprēķināt, ka tu šeit būsi un lasīsi šo rakstu.

TEORIJAS PRETARGUMENTI. ‘Bet šo faktoru ir daudz, tos nevar aprēķināt.’ Nu un, ka daudz? Tos var aprēķināt, ja man būtu pietiekami daudz laika. Tas nebūtu iespējams reālajā laikā, lai noteiktu, kas notiks rīt, jo jārēķina būtu ātrāk par pašiem notikumiem, bet iespējams tas ir.

Kvantu mehānika. Būsiet dzirdējuši par šo zvēru.. Reāli zinātne šajā jomā nav daudz attīstīta, tādēļ ar spriedumiem jāpiesargās. pēc būtības tā stāsta, ka kvanti (sīkas daļiņas) spēj darboties nejauši. Ja nejauši, neko nevaram izrēķināt. Mani pretargumenti – visticamāk mēs gluži vienkārši esam par dumju, lai noteiktu, pēc kādiem principiem šis viss darbojas. Otrkārt – ja nejauši, tie tomēr ir fiziski. Tas nozīmē, ka mūsu domas zināmā mērā ir nejaušas, bet mēs tās nevaram iespaidot, jo ar domām pašas domas nevar iespaidot.. Treškārt – kvantu mehānika ārkārtīgi nejaucas mums ierastajā fizikā, pat pieņemot, ka to norises ir nejaušas, tās iespējams neiespaido mums ierasto fiziku.

Rezumējot.. Domas, ko mēs aptveram, rodas bioķīmisku, paredzamu reakciju rezultātā. Teorētiksi kāds ar neiedomājamu skaitļošanas jaudu, sēžot kosmosa kuģī neilgi pēc lielā sprādziena varēja izrēķināt, ko tu šodien darīsi. Tā pat tagad varētu izrēķināt, kas notiks pēc miljards gadiem. Diemžēl mūsu rīcībā nav šādās skaitļošanas jaudas. Pafantazējot – varbūt kādā citā galaktikā saprātīgām būtnēm ir šāda tehnoloģija, kas pavērsta pret mūsu planētu. Viņi varētu izrēķināt, kas šeit notiks pēc 100 gadiem. Viņi varētu arī izrēķināt kā būtu ja būtu, jeb piemēram, kas notiktu ja mūsu vēsturē kaut kas notiktu citādi. Piemēram otrā pasuales kara nebūtu un tā. Ceru, ka sanāca sakarīgi. Atvainojos par gramatiku, kurā negribēju iedziļināties, kā arī novēlu pārdomu bagātu vakaru.. Happy Christmas.

UPDATED
Šo rakstīt mani zināmā mērā ietkemēja raksts par 'vectēva paradoksu' šajā pat sadaļā. Es uzskatu, ka šāda skaitļošana ir vienīgā iespējamā laikā ceļošanas, jeb precīzāk nevis ceļosānas, bet paskatīšanās kā tad tur bija vai būs (izrēķināt, nevis fiziski aizceļot). Jo par laika kā tāda esamību vēl fiziķi strīdas. Tas ir lielā mērā abstrakts jēdziens, tātad ceļosāna tajā nebūtu iespējama.

239 1 42 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0