Aokigahara mežs26

Kādēļ šī vieta ir tik bēdīgi slavena, iemesli ir dažādi. Mūsdienās interesi notur tādas grāmatas kā 1993.g Wataru Tsurumi bestsellers "Pašnāvību rokasgrāmata", kur mežs ir minēts kā ideāla vieta. Daži uzskata, ka vieta ir kļuvusi slavena pateicoties 1960.g. Seicho Matsumoto "Melno koku jūrai", kur romāna beigās mīlnieku pāris kopīgi izdara pašnāvību mežā. Tomēr ir liecības par vietas izmantošanu šiem mērķiem jau agrāk. 19.gs šeit tika atstāti slimi un veci cilvēki.

Ar mērķī cīnīties pret pašnāvībām mežā, tur ir izvietoti uzraksti, kas aicina padomāt un sazināties ar policiju, kā arī valdība ir pārstājusi publicēt statistiku par šo vietu, bet tas nav mainījis faktu, ka ap 100 cilvēkiem ik gadu šeit mirs. Vietējās pašvaldības ir atbildīgas par līķu savākšanu mežā. Azusa Hayano, kas nodarbojas ar cilvēku meklēšanu mežā, 20 gadu laikā ir redzējis vairāk nekā 100 līķus. Tāpat viņš ir saticies ar daudziem cilvēkiem pirms vēl viņi ir paspējuši izdarīt neatgriežamo. Viņš var nekļūdīgi atšķirt parastus tūristus no tiem, kas ir ieradušies mežā uz neatgriešanos. Azusa Hayano vēl nav atradis atbildi uz to, kāpēc cilvēki izvēlas nomirt tik skaistā mežā. 

Mežā var atrast dažādas lietas, kas ir palikušas pāri no nomirušajiem, kā arī daudz lentīšu, kas ir nostieptas starp kokiem. Tā parasti rīkojas tie, kas vēl šaubās. Pēc lentītēm ir vienkāršāk atrast izeju no meža, jo tas ir patiešām biezs un tajā ir grūti orientēties. Daži no izdzīvojošiem ir stāstījuši, ka ir izjutuši aicinājumu no meža un nepārvaramu vēlmi doties iekšā. Iespējams, ka paranormālā aktivitāte ir aizbiedējusi dzīvniekus no meža.   

Ja sadomāsiet doties uz turieni, tad atceraties - "Jūsu dzīve ir nenovērtējama dāvana no Jūsu vecākiem. Padomajiet par viņiem un Jūsu ģimeni. Jums nav jācieš vienatnē. Piezvaniet mums 55-0110."