Deviņdesmit vienu gadu vecā Čehijas iedzīvotāja, grafiti māksliniece Agņeška Kašparkova savā dzimtajā Loukas ciematā, Morāvijas dienvidos, katru pavasari un vasaru pavada veltot sevi mākslai.
Kašparkova ir bijusī agronome un kopš pensionēšanās, viņai ir bijis daudz laika savam hobijam — ielu glezniecībai.
Dinamiska zilā krāsa un sarežģīti ziedu kompozīciju gleznojumi ir tapuši māksliniecei iedvesmojoties no dzimtās Morāvijas dabas.
Neskatoties uz viņas vājajām rokām, viņa spēj katru ēku ietērpt spilgtos dizainos. "Es neesmu māksliniece, es tikai daru to, kas man patīk," viņa pazemīgi saka.
Agņeškas otas pieskārieniem labprāt ļaujas arī kaimiņu namu īpašnieki.
Gleznojumu stilistikā ir tradicionālie Morāvijas tautastērpu un čehu folkloras motīvi.
Tas ir trīsdesmit pensijā pavadīto gadu darbs un sirmgalve nav savu ikdienu iedomājusies bez šīs nodarbes.
"Vēlos ikdienas pasauli nedaudz izdekorēt", min Agņeška.
Vecums patiesi ir tikai skaitlis, ja runa ir par radošumu.
Čehiete daudz ir mācījusies no savas jaunību dienas gleznošanas skolotājas, ciema iedzīvotājas, sauktas par Manakovu. Pēc viņas nāves, Kašparkova nolēma turpināt Manakovas iesākto.
Viņa izmanto speciālu, dārgu ultramarīna krāsu un dod saviem darbiem vismaz divu gadu garantiju.
Šī ciematiņa kapela ir viņas mīļākā ēka, kuras gleznojums tiek atjaunots katru gadu, maijā. Tam tiek veltītas vismaz 10 dienas.
