local-stats-pixel fb-conv-api

vai ir tā vērts? 52.0

Čau, dienu pirms Ziemassvērtkiem:) esmu klāt ar jaunu daļu. Novēlu jums ideālus šos svērtkus un galvenais neslimojiet tā kā es, nav forši. Galīgi. Izbaudiet rakstu un izsakat domas:)

***

Es nezināju, ko darīt, es izskrēju laukā. Es aizskrēju uz lifta pusi un gaidīju, kad beidzot atvērsies tās nolēdētās durvis, tās vinekārši neatvērās. Es skrēju augšā pa kāpnēm. Man asaras lija pār vaigiem, priecājos, ka neuzliku pārāk daudz kosmētikas no rīta. Uzskrējusi uz ceturto stāvu redzēju kā pa liftu izkāpj laukā Maikls, viņš skatījās viss apkārt. Atkal es nezināju, ko darīt. Es patraucos viņam garām un iebrāzos padoto telpās, jo savas durvis es vēl nebiju atslēgusi. Linda uz mani paskatījās.

‘’tev viss labi?’’Viņa pajautāja noraizējušā tonī.

‘’Teiksim tā- ideāli.’’sarkastiski pateicu un devos uz savu kabinetu. Domāju, ka Maikls nenāks iekšā kabinetā. Ceru, ka mani vispār neviens netraucēs. Man sāka zvanīt telefons. Es neskatījos, kas zvana es vienkārši pārvilku pār telefonu, lai zvans tiktu atvienots. Telefons nepārstāja zvanīt. Es nepārstāju raudāt. Es metu telefonu sienas virzienā, tas sadalījās pa detaļām, jo atsitās pret skapīšiem, kur glabājās dokomenti un tādas lietas. Es paņēmu somu, kur stāvēja mans kosmētikas maciņš. Paņēmu spogulīti. Ieskatījos savā atspulgā. Šausmas. Visa seja mazos sārtos pleķīšos. Tā ir bijis vienmēr, jau kopš mazotnes. Tuša principā izplūdudi nav, bet melns nedaudz zem acīm gan ir. Paņēmu mirtrās salvetes, lai noslaucītu seju. Notīrījusi es janu kārtu neliku. Aizgāju pie pārējiem.

‘’Iedodiem man jūsu varinatus un ienasat manā kabinetā tāfeli.’’Pateicu gaidīju, kad man tiks padotas piezīmju lapiņas. Linda savas sakārtoja un padeva man. To pašu izdarīja arī Džeimss un pēc tam arī Maikls. Paņēmu lapiņas un devos atpakaļ. Man sekoja Maikls ar tāfelei. Tā vairs nebija ar krītu, jo pirms aiziešanas es palūdzu iegādāties ar marķieri. Apsēdos krēslā un gaidīju.

‘’Kur to nolikt?’’

‘’tepatās, man blakus, jūs varat doties mājās, es jums piezvanīšu, bet ja galīgi nav ko darīt, tad vari paņamt un parunāties ar pacienti vai kaut ko tādu, tikai netraucējat.’’pateicu, maikls izgāja laukā. Es ieslēdzu The XX mūziku es lēnām pārbaudīju variantus, tie nebija daudz, bet bija jāpārskata visi, lai būtu driši. Sāku ar glītāko rorakstu. Sāku lasīt diagnozes un atbilstošos simtomus. Paņēmu paciesnta mapīti, kur glabājās viņas lieta. Pierakstīju uz tāfeles viss dažādākās kaites. Uz tāfeles bija palikušas septiņas. Bija pagājušas četras stundas un bija pulkstens pieci. Dzirdēju blakus telpā sarunas. Datoru bija paņēmis Maikls, devos tam pakaļ.

‘’Jūs noskaidrojāt kaut ko par pacienti?’’

‘’viņai elpa kļuvusi līdzīga acitonam, domājam, ka tā varētu būt aknu mazspēja, tātad saindēšanās ar metālu.’’Pateica Linda.

‘’Pārbaudīšu, ‘’Es paņēmu kasti, kas stāvēja un plauktiņa, to noteikti bija ienesusi kāda māsiņa. Atvēru kasti un ieraudzīju to, ko vēlējos redzēt.’’šīs ir zāles, kas Danai pieejamas.’’nobēru visu uz galda.’’Paskatieties, vai ar šīm zālēm var to ārstēt, ja ne tad viņa tur nomirs, bet atdodiet datoru, es vēlos ar viņu parunāt.’’Pastiepos pēc datora, aizvēru to un gāju atpakaļ uz kabinetu, bet sajutu to, ka nenormāli vajag uz tualei, nebiju to darījusi jau četras stundas. Noliku datoru un skrēju uz tualeti, kas bija diezgan tuvu Mareka kabinetam. Maikls un Džeimss dīvaini paskatījās, bet es dzirdēju kā linda pasaka, ka tas ir normāli, jo esmu stāvoklī. Ātrā solī devos uz tualeti, paldies dievam rindas nebija un varēju uzreiz nokārtoties. Iznākusi laukā atkal dzirdēju baumas par mani, izlietnes bija aiz stūra tāpēc es mierīgi varēju noklausīties.

‘’viņa atkal ir atgriezusies, saka, ka tikai uz vienu pacientu un viss.’’Teica kāda paveca sieviete.

‘’Redzēji viņas vēderu?’’Teicēja bija jaunāka sieviete, bet pals bija riebīga.

‘’Grūsna palikusi un atgriezusies atpakaļ, jo naudiņas beidzās.’’

‘’Bet viņa taču precēties gribēja.’’

‘’izšķīrās, jo viņš negribēja bērnus, pateica, ka viņa vairs nav vajadzīga un aizlasījās.’’

‘’Man Laila stāstīja, kā viņa raudādama izskrēja no ēdnīcas, kad neiroķirurgs pasauca viņas vārdu’’

‘’Man šķiet, ka viņa laida pa kreisi ar savu padoto.’’

‘’Skaties, ka viņa nestāv tev aizmuguras un nenoklausās.’’

‘’Ceru ka ne.’’Pasmējos un iznācu laukā.

‘’Sveikas, dāmas, pastāstīsiet man arī kādu baumiņu, ko Laila teikusi?’’Abas sievietes bija šokā, es smaidīdama mazgāju rokas.’’Es arī gribu zināt, tas jau nenozīmē, ka nevaru to viju dzirdēt ja esmu stāvoklī, izskrēju no kafejnīcas raudādama un tā tālāk, apgaismojiet mani.’’

‘’Mums jāiet pie pacienta nomainīt fizeoloģiskos šķīdumus.’’

‘’Labāka lieta, nekā aprunāt ārstus, kas ja labi gribētu varētu sarunāt un jūs izmestu no šejienes ticiet man es to varu.’’

‘nedraudi mums.’’

‘’es nedraudu, es iesaku.’’Paskatījos uz viņām un pasmaidīju ar platu smaidu.’’Uzredzi dāmas.’’viņas pagriezās un izgāja no tualetes. Man nāca smiekli par tik neattīstītiem cilvēkiem. Noslaucīju rokas un gāju atpakaļ. Gāju nesteidzoties, man pretī nāca Džeimss.

‘’Pacientei pacēlusies tempretūra un acu āboli ķļuvuši dzelteni, mēs paņēmām datoru, jo viņa zvanīja.’’

‘’Labi, kādas zāles varat piedāvāt?’’

‘’Tikai pret drudža, tur nav nekādas zāles, kas varētu palīdzēt aknām darboties, tikai pret infekcijām, drudzi un sāpēm.’’

‘’Viņa ir jāizved kaila laukā, lai atdzistu, viņai sāp?’’

‘’Jā.’’

‘’Tad ejam ātrāk.’’Mēs bijām jau kabinetā.’’Iedodiet datoru man, Dana? Tu mani dzirdi?’’

‘’Jā’’viņa klusi guļot gultā teica, viņai seja bija bāla, bet acis dzeltenas.

‘’Klausies uzmanīgi. Tev ir karsti vai auksti?’’

‘’Ja esmu zem segas karsti, ja segas nav tad auksti.’’

‘’Pasauc savu draugu.’’Viņa pamāja ar galvu un pavicināja roku, dzirdēju, ka kāds nāk. ‘’Pasaki viņam, lai palīdz tev noģērbties un iznes tevi laukā un minūti, bet tad ienes atpakaļ un nogulda, dod daudz ūdeni un pieskata.’’

‘’Labi.’’Dana sāka sarunāties angliski ar otru puisi, viņš bija vecāks par viņu. Viņš pamāja ar galvu un noņēma segu no danas, palīdzēja novilkt dzēmperi, maiciņu, krūšturi viņš atstāja. Palīdzēja novilkt bikses. Dana gulēja nekustoties.

‘’Zeķes atstāj.’’Pateicu angliski un viņš paņēma danu uz rokām. Datoru viņš atsāja turppat pie gultas. Pēc mazāk kā četrerdesmit sekundēm, viņš viņu ieliek gultā apsedz un atness daudz ūdens pudeļu. Viņš atver vienu no tām un pieliek Danai pie lūpām. Viņa dzer. Anglis sēž viņai blakus un uzama viņu, es dodos uz savu kabinetu, lai paskatītos kuras no septiņām diagnogēm ir pareizās.’’pieskatat viņu.’’

‘’Labi.’’Viņi visi reizē atbild un es dodos uz savu kabinetu. Iraudzīju savu telefonu, salasīju visas trīs daļas un gāju apsēsties pie galda, lai to saliktu kopā. Telefons kā vienmēr ieslēdzās ļoti ātri un bez gaidīšanas. Uzrakastīju savu pin kodu un skatījos, kas man ir zvanījis. 7-Ralfs 8-Elizabete 2-Dens 32-veronika.

Nepārsteidz šis skaitlis, īsziņas arī bija ļoti daudz, es nelasīju, bet uzreiz zvanīju Veronikai.

‘’tu stulba esi?’’Viņa uzreiz kliedza.

‘’Piedod.’’

‘’piedod?man pazvana dens un raudādams, lūdz lai pazvana un noskaidro vai tev viss ir ok. Bet redz nē tu nosākuma met nost un pēc tam tev tas telefons ir izslēgts, es jau četres stundas, bet tu tā vienkārši piedod.’’

‘’Man bija ūtu uzplūdums, negribējās ar nevienu neko pārrunāt vai sazin vēl ko.’’

‘’Kāpēc tev bija šis jūtu uzplūdums, kāpec man zvanīja Dens?’’

‘’Bija pusdienlaiks, mēs ar Ralfu ēdām, bet tad es kafejnīcā redzēju ienākam Denu, es uzreidz pateica, ka man jāiet. Es principā skrēju uz izeju, lai mani viņš neredzētu, bet te pēkšņi Mailks nokliedzas pa pus zāli:Lisa, pagaidi!. Protams Dens uzrez paskatījās uz mani, es uzliku roku uz vēdera un skrēju laukā. Es negribēju viņu satikt, vispār nemaz. Es uzskrēju augšā, man sāka zvanīt telefons un man apnika es viņu izšķīdināju, piedod par visu.’’

‘’redz kā, tev tam vajadzēja četras stundas? Lūdzu beidz šņukstēt, man arī asaras nāk.’’

‘’Pincipā jā, es padomāju visu savu dzīvi un domāju, kas pacientam noticis, es tik ļoti negribu satikt denu.’’Man asaras tecēja.

‘’Es viņam pazvanīšu, pateikšu, ka tev viss ok, bet tu staigā cik vien maz vari un me’’gini nerādīties viņam acīs.’’

‘’Labi, piedod, ka tā sanāca.’’Es raudot teicu.

‘’Nekas es tevi saprotu, nomierinies un paskaties laukā pa savu ideālo logu. Atrisini to nolēdēto lietu un brauc pie manis.’’

‘’Mēģināšu, bet nesolu, ka šodien pat aizbraukšu līdz dzīvoklim, domāju, ka te tupēšu līdz atrisināšu.’’

‘’tā gan nevajag.’’

‘’Es zinu labāk zinu, bet gan jau.’’

‘’Labi, mīlu.’’

‘’es tevi arī.’’es atvienoju sarunu un pasmaidīju. Paskatījos laukā, ideāls skats. Piecēlos un apsēdos uz grīdas turku stilā. Skatījos uz tāfeles. Nekas neizdevās, noliku kājas uz krēsla un pati apgūlos, rokas paliku zem galvas. Man gribējās ēst, ļoti. Uz kafeinīcu iet negribējās tāpēc paņēmu telefonu.

‘’Labdien, vai picērija?’’

‘’Jā, kā varam palīdzēt?’’zēns atbildēja.

‘’Man lūdzu četras lielās picas, vienu ar sieru, ortu ar sēnēm, trešo ar desu un ceturto meksikāņu.’’

‘’adresīte?’’

‘’Pirmā slimnīca, ceturtais stāvs, Lisai Grambalai.’’

‘’Man tur ļaus ieiet?’’

‘’Domāju, ka jā, bet ja ne, tad atstāj reģistratūrā un es naudu aisūtīšu.’’

‘’Kā teiksiet.’’

‘’Uz redzi.’’Gulēju tālāk un gaidīju picas, visas jau es neappēdīšu, bet pārējiem arī gribēsies. Paņēmu kbiku rubiku un sāku to likt. Es kubiku rubiku vienmēr varēju salikt no jebkuras pozīcijas, 17 gājieni un ija gatavs, Veronika to apbrīnoja, bet man tas bija apnicis, jo tas vairs nebija aizraujoši. Gūļot novilku savas augstpapēžu kurpes un mētāju pa gaisu savu plastmasas rotaļlietu. Man nāca galvā viss dažādākās domas. Varbūt man aprunāties ar Denu? Varbūt man aizbraukt pa visam neko nevienam nezinot? Es varu braukt uz daudzām valstīm, jo pārvaldu daudz valodas. Varbūt man atgriezties šeit undzīvot savā mazajā dzīvoklītī ar mazo brīnumiņu, bet tomēr es esmu jau izremontējusi mammas istabu mazajam, es varētu arī piedzemdēt mazo, attāt Denam un nošauties, bet vai ir tā vērts?

Mani no pārdomām iztraucēja klauvējieni pie stikla durvīm, kubiks, ko visu laiku mētāju tokrita man blakus, bet es pamatīgi sabijos. Pie durvīm stāvēja Džeimss ar kādu vīrieti, kas ir krietni jaunāks par mums visiem, viņam galvā bija dzeltena cepurīte un rokā četres picu kastes. Nocēlu kājas no krēslas un piecēlos, sameklēju somu un pēc tam arī maku. Dzirdēju kā durvis atveras.

‘’Tu to picu pasūtīji?’’jautāja Džeimss.

‘’Jap, man gribējās ēt un jums noteikti arī, bet tākā man nekas neiet uz priekšu un jūs man arī neesat ziņojuši par uzlabojumiem, es izdomāju paēt. Cik jāmaksā?’’

‘’17.50’’Jauneklis teica, viņam sejā bija smaids, iedevu viņam divdesmit latus.

‘’Tevi neviens neapturēja?’’pajautāju.

‘’Kaut kāds ārsts, bet kad nosaucu jūsu vārdu viņš pamāja ar galvu un pateica, lai neiedomājas to skaitīt klāt slimnīcas rēķinam.’’

‘’skaidrs, vari doties.’’Es paņēmu picas un devos pie padotajiem.’’sēņu, meksikāņu, siera un desas, izvēlaties, bet es gribu no katras pa gabaliņam.’’ Linda paņēma desas, Džeimss meksikāņu, maikls siera, bet man palika mana mīļākā ar sēnēm.’’varat paņemt no manis, bet dodiet no savām.’’mēs samainījāmies un es devos pie kafijas automāta, lai pagatavotu kfiju, ko piedzet klāt, bet pēdēja brīdī pārdomāju, uztaisīju zaļo tēju lielā krūzē un devos uz savu kabinetu.’’Labu apetīti.’’

‘’Paldies, tev arī.’’Man novēlēja, bet es atkal devos uz kabinetu. Paņēmu datotu un piezvanīju Danai. Viņa sēdēja gultā.

‘’sveika.’’

‘’Sveika.’’

‘’Labāk?’’

‘’Ir jā, Denijels ska, ka arī acu krāsa uzlabojusies.’’

‘’Pieliecies tuvāk.’’Dana tā arī izdarīja. Viņai acis bija zaudējušas savu dzeltenumu, likās, ka būs labāk.

‘’Viss ir labi?’’

‘’Liekas, ka jā, tu dzer šķidrumu?’’

‘’Jā, jau otrais litrs, jūtos kā grūtniece.’’

‘’Kā ar tempretūru?’’

‘’37,3, bet tas ar laiku pāries, nu vissmaz es domāju, man no sākuma bija 41,6, tagad es arī jūtos labāk.’’

‘’tev ir kādas zāļu tējas?’’

‘’jā, kumelīšu, liepuziedu, piparmētru gaiļbiksīšu, klinģerīšu un māllapu.’’

‘’tev viņas daudz?’’

‘’Nu tā. Kāpēc jautā?’’

‘’Būtu labi, ja tu tagad pārietu uz tējām bez cukura, bet vājas, lai aknām būtu mazāk ko darīt visu filtrējot. Ja tev ir pietiekoši daudz tad arī vannu ar ziediem vari uztaisīt.’’

‘’Par vannu būs pa maz, man nepietiks visiem pārējiem 2mēnešiem, bet es varu dzert tās tējas.’’

‘’Būtu labi, ja tu iedzertu pretdrudža tabletes, bet uz pusi mazāk kā rakstīts iepakojumā, bet divreiz biežāk, tad aknām būs viekglāk.’’

‘’Paldies, es paskatīšos.’’

‘’Nē, necelies, lai to izdara Denijels,.’’

‘’Kāpēc?.’’

‘’jo tā vajag, tu vari visu pasliktināt.’’

‘’Nu labi, kas man varētu kaitēt?’’

‘’’Mēs domājam, ka saindēšanās ar dzelzi, bet es neesmu pārliecināta, jo tad tev kļūtu sliktāk un sliktāk.’’

‘’Skaidrs, mani kāds uzmanīs?’’

‘’Jā, dators visu laiku būs ieslēgts un tu tagad visu laiku filmēsies, mēs tevi pieskatīsim uz maiņām.’’

‘’Tas ir nepieciešamas?’’

‘’Jā, mēs nevaram nekā savādāk palīdzēt.’’

‘’Nu labi, es pateikšu Denijelam, lai atnes man tās tējas, man viņas miksēt kopā vai dzet pa vienam?’’

‘’Dzer pa vienam, bet katru krūzi savādāku.’’

‘’Skaidrs.’’Viņa pamāja Denijelam un sāka runār ar viņu pa angliski. Viņš pajautāja priekš kam tas viss, viņa pateica, ka es tā liku. Viņš tikai pamāja un atnesa ļoti lielu krūzi ar tēju, termosu arī.’’šitā pietiks?’’

‘’Ja tu visu laiku dzersi, tad jā.’’

‘’tu gribi teikt, ka tu tagad visu laiku skatīsies uz mani?’’

‘’Nē es darīšu sev noderīgas lietas, piemēram zvanīšudraudzeni un paprasīšu, kā iet mazajiem, viņu šodien izrakstīja no slimnīcas un tā. Pēc kāda laika, kad es būšu pārgurusi es pasaukšu nākamo, kas tevi uzraudzīs.’’

‘’Tu gribi teikt, ka visu laiku skatīsies uz mani?’’

‘’Jā.’’

‘’Labāk pastāsti, kaut ko.’’

‘’Piemēram?’’

‘’Kā tu uzzināji, ka esi stāvoklī?’’

‘’Nu ok, es biju pašķīrusies ar Denu, es aizbraucu uz blakus pilsētu man tur ir māja. Es visu laiku biju pārgurusi un gulēju. Pēc pāris dienām atbrauca Dens, mēs izlīgām un tā, bet nogurums nebija pazudis. Dena mamma strādā pilsētas vienīgajā slimnīcā par ārsti un direktori. Mēs izlēmām, ka pēc pāris dienām dosimies pie viņas. Aizgājām, gaidijām rindā un mēs sākām runāt par visādām tēmām, viņš man pajautāja, kad pēdējo reizi man bija mēnešreizes. Man no sākuma jautājums likās dīvains, bet ja tā padomā tad mums bija seks ļoti bieži un neatceros, kad man bija mēnešreizes, es apskatījos un tās kavējās 12 dienas, biju no sākuma pārsteigta, bet es zināju, ka man tā dažreiz ir, jau no paša sākuma. Iegājuši kabinetā mani uzreiz izjautāja un noņēma asinis, pēc kāda laika mēs ar ārsti aizgājām uz citu kabinetu, kur mani nosvēra, nomērīja un jautāja jautājumus par manu seksuālo dzīvi. Piemēram kad tev pēdējo reizi bija seks, vai dens ir tavs vienīgais partneris un tā. Man aicināja uztaisīt ultrosonogrāfiju, dens bija klāt,Viņa mamma pateica, ka viņš viņu ir padarījis par vecmāmiņu. Dens bija sajūsmā es arī, uztaisījām pāris bildītes un viss bija ideāli.’’

‘’Es ceru, ka tu tagadnesmēķē un nelieto alhaholu.’’

‘’Nē, tajā pašā dienā no rīta bija mana pēdējā cigarete, tā pat kā Denam, nu es nezinu vai viņš tagad pīpē, bet nu jā, ar to dienu vairs manā klātbūtnē nesmēķē neviens.’’

‘’Prieks par tik apņēmīgiem cilvēkeim.’’

‘’mans mazais brīnumiņš ir mans svarīgākais cilvēks uz pasaules, es darīšu visu, lai viņam būtu labi.’’

‘’malacis.’’

‘’tagad pastāsti tu par kaut ko?’’

‘’piemēram?’’

‘’nezinu, kaut ko tik pat intīmu.’’

‘’es brīvprātīgi pieteicos šajam komandējumam, jo biju atgriezusies no iepriekšējā, kas ilga divas nedēļas. Ieejot dzīvoklī es redzēju kā mans topošais vīrs un mana labākā draudzene drāzās uz viesistabas dīvāna.’’’

‘’Skarbi.’’

‘’Pats ļaunākais bija tas, ka es Annu, tā sauc manu labāko bijušo draudzeni. Es paņēmu aiz viņas blondajiem, garajiem matiem un novilku viņu nost, es tā atvēzējos un iesitu pļauku viņai, ka viņai izkrita zobs, bet džekam es iesitu tā pa olām, ka viņš raudādams gulēja uz grīdas. Tad es paņēmu tos pašus divus čemodānus un aizgāju prom, pēc mēnesi es esmu šeit un runāju ar tevi.’’

‘’es tev jūtu līdz.’’

‘’Nevajag, trakākais, ka šeit nav burgeru un kolas.’’

‘’es nevaru dzīvot bez picām.’’

‘’Katram jau savs. Kas notiek tajā slimnīcā?’’

‘’klīs baumas par mani, es šodien visu dzirdēju.’’

‘’Pastāsti.’’

‘’Es biju tualetē, nokārtojos un izgāju laukā no kabīnītes, bet izlietnes un kabīnītes šķir tāda kā siena. Es vēl nebiju pagājusi garām izlietnēm un dzirdēju, ka pa manīm stāsta tādas lietas. Man pašai smiekli nāk. Piemēram es šeit esmu atgriezusies, jo man naudas esot pietrūcis, es esmu pamesta, jo esmu krāpusi savu līgavaini un tā tālāk.’’

‘’Redz kā.’’

‘’slimnīcās ļoti ātri klačojas medmāsiņas, piemēram mēs ar denu nodarbojāmies ar seksu viņa darba vietas dušā, zinu nav īpaši gudri, bet tur bija tikai dena pārinieks, kas jau bija dušā bijis un rakstīja papīrus, tāpēc bijām droši, līdz Alekss denam pajautāja, kakm tās sieviešu drēbes stāv, jo sievietēm esot cita dušā, es nobailēm nogāzos, apsveivinājos paņēmu aizrokas Denu un gājām laukā, nākamajā rītā to zināja visa slimnīca un viņa vienība.’’

‘’vot tu esi traka.’’

‘’es mēģinu ozbaudīt dzīvi, visu ko tās siedz, bet tagad es rūpēšos tikai par savu mazuli. Es pēc divām nedēļām eju dekrētā un tad ballīte vienatnē varēs sākties.’’

‘’Es nevaru bez viņa tā. Es mīlu viņu, dzīve vairs nav tāda, kā bija iepriekš, bet spēka man saņamties man nav, ja viņš paspertu soli tuvāk man es pāŗejo paveiktu pati, bet man ir tik bail, redzēju viņu kopā ar sievieti, viņam māsa ir ievietota slimnīcā, nezinu, kas ir bet zinu, ka viņa ir slimnīcā. Es varu derēt, ka viņam nav vajadzīga 28gadus veca sieviete, kas ir stāvoklī, ģimenes viņai vairs nav, viegli aizkaitiāma un pati nezin ko grib. Viņam nevajadzēja sākt iepazīt mani un man viņu, varbūt es tagad strādātu ātrajā palīdzībā, pārī ar Denu, dzīvotu savā dzīvoklī un nesatrauktos par neko, bet tagad es dzīvoju mājā, esmu stāvoklī un viena. Es mīlu savu mazo, bet es zinu, ka varēja būt savādāk.’’

‘’varbūt viņš gaida pirmo soli no tevis?’’

‘’varbūt.’’

‘’es iesaku tev izrunāties ar viņu.’’

‘’Man ir pārāk bail, lai es to darītu.’’

‘’tā ir tikai tava izvēle.’’’

‘’Tikai mana.’’dzirdēju kā mana galda atvilknē vibrē telefons.’’Pagaidi mazliet man zvana.’’es atvēru atvilkni paņēmu telefonu, zvanītājs bija Dens.

62 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000