Iedomāta nākotne. Neskaidra un liekas neatšķirīga no tagadnes. Tavs vārds ir niecīgs tagadnē un pavisam noteikti ari nākotnē.Vis darbs ko paveicis esi ir pazudis un aizmirsts-nevienam nevajadzīgs, neatalgots. Mēs esam lietas- figūras. Lietas kuras piesien pie vietas un nodarbina.Ir dienas kad saproti savu tukšumu un niecīgumu. Nav uztraukuma, ne mazākās apjēgas un reakcijas. Tu brīžiem esi tik plāns kad saredzu aiz tevis notiekošo. Ir dienas kad saproti ka nemaz vis nebūs labi. Ir viegli runāt nākotnē- itkā tas ir cits laiks un cita vieta.Tieši tur-nākotnē vis ir savādāk un iespējams labāk. Mēs nesaprotam ka nākotne ir tā pati tagadne, tikai tu jūties savādāk-iespējams dranķīgāk. Ir jāsaņem sevi rokās un jādzīvo ar pilnu elpu. Aizspriedumiem un vientulībai šeit nav vietas. Dažreiz sekunde var mainīt daudz- garastāvokli, smaidu pret naidu.Uz brīdi padevos un nodomāju, ja sekunde maina tik daudz- varbūt tomēr nākotnē būs vis savādāk pieļaujami labāk. Bet tā ir viltus ilūzija-nolaidos uz zemes. Kapēc lai tālā nākotnē notiktu kas tāds kas nevarētu notikt tepat-tagad?Mēs baidamies no pārmaiņām, pat labām.Šīs pārmaiņas pārliekam uz tālāku laiku- nākotni. Esam ierūsējuši vienā vietā, domādami ka nu ir labi.Tapēc nākotnes forma mūs pievelk tajā pašā laikā biedē. Mēs domājam par maz vai pavisam ne tā kā vajadzētu. Ja tevi moka tagadne, nedomā ka rīt būs labāk. Tu esi tas kas sevi tādu pataisa, apkārtējie apstākļi to visu tikai padziļina. Vai dažreiz padomā kas notiks ar tevi pēc mirkļa, kas būs pēc tam? Ko jutīsi, vai tu vēl būsi? Nogrūst tevi ir vieglāk nekā piecelt. Sirdsmiers ir stāvoklis kas nav ilgs. Nekad ilgi nevar noiet pa pareizo taku. Visi domājam ka ir sava taisnība tieši jums, kaut kam konkrētam. Dzīves gudrību iegūsti dzīvodams kļūdaini, pareizs ir nekas. Nekad nekas nav nepareizs- ir tikai ne līdz galam izdomāts vai par sekām padomāts.
