Nu man ir radusies iedvesma. laigan tagad šis šķiet ļoti paraedzams stāstiņš, gaidiet nākamo daļu , jo tā visu apgriezīs kājām gaisā! 
Parkā es ieraudzīju kā Gita skūpstās ar Gati .
-Nē , tas nevar būt , tas nevar būt. – pie sevis visu laiku atkārtoju.
Gan Gita, Maija un arī Annija zināja , kad man bija ļoti spēcīgas jūtas pret Gati un viņas pašas vēl nesen teica , ka izskatās, ka tā nav mazinājušās, tomēr Gita rīkojas tik cūciski , es skrēju mājās un asaras ritēja pār maniem vaigiem , kad es uzskrēju pa trepēm uz 3. Stāvu ieskrēju dzīvoklī un pa taisno metos uz savu istabu , par laimi mammas mājās nebija. Es ieskrēju savā istabā un sāku raudāt. Es tam nespēju noticēt.
-Kāpēc tieši viņa? Kāpēc Gita? – Es kliedzu pa visu dzīvokli , kurā tobrīd neviena nebija , es kliedzu caur asarām. Man ļoti sāpēja šī draudzenes nodevība.
-Viņa taču vislabāk no visām zināja ko man viņš nozīmē. – es bļāvu , tad man zvanīja Annija , negribīgi pacēlu.
- Jā? – klusi jautāju telefonā , cerēdama kad Annija nepamanīs kad es esmu raudājusi , bet kur nu , viņa vienmēr visu pamana.
- Marija? Kas lēcies mīļā? Kāpēc tu raudi? – Annija mani izjautāja.
- G... Gita. – es šņukstēju.
- Kas ir ar Gitu? Vai viņai kaut kas noticis? – Annijas balsī varēja dzirdēt uztraukumu.
- V....viņa u....un G....Gatis. – es pateicu un atkal sāku histēriski raudāt.
-Klausies , neraudi es tūlīt būšu pie tevis. – Annija pateica un nolika telefonu. Nepagāja ne 10 minūtes , kad viņa bija jau klāt. Es noraudātām acīm atvēru durvis. Viņa mani samīļoja un iegāja manā virtuvē uzvārīt mums abām tēju. Sēdējām dzērām tēju un tad es viņai visu izstāstīju, par redzēto parkā.
- kā Gita varēja zināt, kad tu kaut ko jūti pret Gati? Varbūt pazvanīsim viņai un noskaidrosim kas notika patiesība? – Annija jautāja.
- nu lāāāābīīī. – Es gari novilku un Annija jau runāja pa telefonu ar Gitu.
- Viņas ar Maiju tūlīt būs klāt. – Annija noteica un uzlika arī viņām vārīties tēju. Tad pie durvīm atskanēja zvans un pa tām ienāca arī viņas. Sākuma man likās kad tulīt metīšos Gitai viršu , bet nē. Viņa nav vainīga ne pie kā.
- Marij , es zinu , kad tu redzēji mani ar Gati parkā, piedod. – Gita sāka atvainoties.
-Izbeidz , mēs taču neļausim kaut kādam Gatim izjaukt mūs draudzību,. – Es uzsmaidīju un apkampu draudzeni.
- Nē, paklausies. – Gita tomēr nelikās mierā.
- Gatim tu patīc! – viņa teica. Es sāku ārdīties, ieskrēju savā istabā un raudāju.
-lai nu kā melot , bet nu ne jau šādi un Gita? Kas ar viņu ir notici? – pie sevis teicu.
Dzirdēju , kad virtuvē notiek rosība , bet tam nepievērsu uzmanību , līdz pavērās manas istabas durvis. Es biju šokā.
Domājat zinat atbildi kurš ienāca? Jūs kļudaties 
