local-stats-pixel

cerība #21

 8  0

Cerība #2

Tad ienāca tā sieviete.
Tad kad viņa pienāca man tuvāk es redzēju viņas seju un uzreiz atpazinu viņu. Tā bija mana ciema mācītāja sieva. Tad viņa teica:mans vārds ir Elizabete Vartanīne , bet šeit es esmu tavs murgs. Viņai bija angļu akcents. Tad nenokurienes parādījās mācītājs. Viņš sarunājās ar savu sievu latīņu valodā. Tad mācītājs paskatījās uz mani un teica: es ceru ka viņš kliegs skaļi un mocīsies sāpēs.
Elizabete paņēma sākumā naglu un āmuru pielika man pie rokas un iedzina naglu manā rokā.
Es centos nekliegt bet tas sāpēja tik ļoti. Tad viņi mani mocīja pāris stundas līdz uzlēca saule.
Tad viņi aizgāja viņi man bija pienaglojušas abas rokas pie krēsla, izrāvuši manus nagus, graizīja manā ādā visādus latīņu vārdus, un vel daudz ko citu viņi man nodarīja. Es pat brīnos kā es izdzīvoju.
Tad es norāvu savas plaukstas kas bija pienaglotas. Es kaut kā biju ticis vaļā no saitēm kas mani saistīja. Ea cerēju uz izbēkšanu. Tiklīdz es tiku līdz istabas durvīm es dzirdēju ka kāds nāk.
Es paņēmu skrūvgriezi un stāvēju pie durvīm. Tad tās atvērās tas bija mācītājs es viņam kaklā iedūru skrūvgriezi. Viņš nokrita pie zemes tad es uz galda redzēju kādu lielu nazi. Es to paņēmu un izskrēju laukā no istabas.
Es lēnam kustējos uz priekšu un vēroju visu apkārtni. Tad es izdzirdēju vienā no istabām ka kāds raud. Es iegāju vienā no istabām un tur bija meitene. Viņai nebija vēl nekas nodarīts bet viņa bija salauzta nevis fiziski bet gan garīgi. Es viņu atsēju un teicu ka viss būs labi ka mēs tiksim prom no šejienes un noslaucīju asaras no viņas vaigiem. Viņa uz brīdi pasmaidīja vismaz es tā iedomājos.
Tad mēs abi devāmies klusi lejā pa kāpnēm. Es biju ļoti nobijies bet ārēji centos to neizrādīt ,lai meitenīte to neredētu es centos izskatīties drošs un pārliecināts.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000
Ja kads velas 3so dalu rakstat es jau esmu iesacis un ja bus cilveki kas grib tad rita jau bus tresa dala
 0  0 atbildēt