Mhh ar ko lai sāk. Tā piedotiet tie, kas gaidīja 21 daļu vienkārši vasarā dators saplīsa(vispār visi triji) kamēr macījos aplikaciju uz telefona lietot Māte atslēdza Internetu un tad pārvācāmies. Ceru ataisnojums ir apmierinošs. Nu tagad stāsts!
-Jā tev rīt mareka dzīvoklī jāatrod ierocis - Jānis uzsvēra katru vārdu.
-Labi! - Alta atbildēja.
Nākamajā rītā Jānis piecēlās pirms Kārļa un pamodināja Altu. Atdgādināja par to kas jāizdara. Alta uz Jāni ar skarbu skatienu atbildēja, bet tomēr piekrita.
Pēc vairākām stundām Alta atgriezās. Tajā brīdī Kārlis Strauji piecēlās, bet Ieva aizturēja Jāni. Bija blīkšķis un Ieva salēcās Jānis nezināja ko darīt, jo šāvēju tajā brīdī neredzēja. Ieva sāka ķērkt, bet Jānis viņai uzleca virsū pirms viņa savainoja Altu. Nepagāja pārāk ilgs laiks līdz Jānis ar Altu bija jau izbēguši.
-Ko tālāk? - Ierunājās Alta.
-Tiksim no viņiem vaļā un tad es gribētu parunāt ar tevi.
-Par ko runāt?
-Skrienam!
Alta ar Jāni paslēpās kādu puskilometru no Ievas dzīvokļa. Un tad Jānis sāka jautāt Altai.
-Alta kāpēc tu šāvi, varēji vienkārši man iedot ieroci!
-Vai tad tu man neteici to darīt?
-Nu, Nē, bet ari neteicu ka es izdarīšu to, tāpēc tā laikam ir mana kļūda.
-Bet tagad tu man parādā esi dzīvību!
-Tici man, tas nebūs tik ilgi, un parāds būs dzēsts, bet tagad mums vajadzētu doties!
Jānis piecēlās un palīdzēja Altai piecelties. Abi sāk doties ceļā. Un vienā brīdī Alta pajautāja Jānim.
-Nu uz kurieni tagad dosimies?
-Amm...
-Njā, mums vispār nav plāna.
-Tiekam uz Kalncempjiem un tad ir lielā domāšana. Un man intresē kas ar Justīni notiek, jo viņa arī tika ''inficēta''.
-Man nešķiet ka tā ir infekcija, ja jau dod tādu efektu.
-Tur laikam tev ir taisnība.
Alta ar Jāni devās projām ceņšoties izvairīties no Ķeipenes Tikuši Madlienā viņiem bija grūti saprast kā lai visu sakārto.
-Naudas mums nav, tāpat kā kāda cilvēka kas bezmaksas aizvestu.- Ierunājās Jānis.
-Amm, par to runājot, es atradu nedaudz naudas Mareka dzīvoklī. Un man gribās ēst, neesu ēdusi visu dienu.
-Tad jau būs vienkārši, bet atceries būt uzmanīga! Es aiziešu uz tualeti, kamēr tu ieej ķēķī(ēdnīca Madlienā).
-Esi pats uzmanīgs.
-Tiekamies pēc piecām minūtēm šeit!
-Ķēķī tik ātri man nepasniegs ēst, bet nu pēc desmit minūtēm varam.
-Sarunāts!
Alta aizgāja uz ķēķi, kamēr Jānis aizgāja uz tualeti kas nebija tālu. Pēc trīs minūtēm Jānis gāja atpakaļ un redzēja kā altu ved projām divi cilvēki melnās formās. Viens no tiem bija Andis, viņam bija lauzsts deguns un otru viņš bija redzējis, bet neatceras kur.
Jānis neapdomājies skrēja viņiem virsū, pirms viņu pamanija viņš paslēpās aiz mašīnas kurā Altu ielika. Bagāžnieks bija vaļā un Jānis uz to paskatijās un uzreiz paslēpās drēbēs kas tur bija samētātas kaudzē. Pēc brīža Jānis dzirdēja Bagāžnieka aizvēršanos ar skaļu būkšķi un mašīna sāka braukt. Tad Andis ierunājās.
-Edi tu zini kas Jādara!
-Labi, bet nesaprotu kāpēc man tas vienmēr Jādara.
Jānis neko neredzēja tāpēc palūrēja pāri sēdeklim un ieraudzija, Edi blakus Altai un edim klēpī bija koferis ko viņš vēra vaļā. Alta nekustējās, viņa bija bāla, bet elpoja. Edis izvilka ārā no kofera šļirci un jautāja Altai.
-Zini kas ir šitas? - viņa bals izklausījās draudīga
-Nedur man to indi mans smadzeņu koeficents ir zem divdesmit procentiem!- Ļoti satrauktā balsī viņa ierunājās.
-Vov! Neparedzēti- Andis izbrīnītā balsī pasaka un Edis noliek koferī šļirci.
-Tu tiksi augstā amatā Ķeipenes Slepkava!- Edis sarkastiski ierunājās.
-Ķeipenes slepkava?!- Alta ļoti dīvaini atbild.
-Tu nogalināji Ogres Rajona Pārstāvi ko mums patika saukt par Ķeipeni!
-Uz kurieni mēs braucam?- Alta iztaujāja Edi.
-Uz Kalncempjiem!- Andis iejaucās.
-Brauciens būs garš, izgulies!- Edis iesaka.
