local-stats-pixel fb-conv-api

Zīme sirdī 34

96 0

Rīta agrumā piecēlos no zvana,kas skanēja ēkā.Pārlaidu skatu istabai.Rudmates jau nebija,viņas gulta bija rūpīgi saklāta.Apģērbos,sasēju matus zirgastē un devos uz brokastīm.

Iegājusi mīlīgajā ēkā,devos pie pirmā galda un apsēdos blakus rudmatei.Viņa kāri tiesāja auzu biezputru.

-Mana mīļākā-viņā labpatikā iemurrājās.-Anastasija,starpcitu-piemiegusi man ar aci,viņa turpināja ēst tālāk.Kad visi bija pabrokastojuši,devāmies uz treniņu zāli.

Komandiera vietā mūs sagaidīja jaunais vīrietis,kas vakar bija izšķīris kautiņu.

-Mani sauc Ēriks,un es jūs sagatavošu misijām.Nedēļu jūs trenēsieties manā uzraudzībā,un vēlāk Saimons izlems,kur jūs sūtīt.-viņš paskaidroja.-Varbūt kāds vēlas pieteikties pirmais uz cīniņu ringā?-pārlaizdams skatienu mums visiem,viņš apstājās pie manis,cieši ielūkojās acīs un novērsās.

-Es!-lepnā balsī iesaucās kāds zēns.Viņam bija uztrenēts augums,skaisti,melni mati un pašpārliecināts skatiens.Ēriks viņam norādīja uz matračiem un no cīnītājiem,kas bija te jau pirms mums,izvēlējās viņam pretinieku.Zēni cīkstējās savā starpā un vecākais nogāza melnmati pie zemes un uzlika tam kāju uz krūtīm tā,ka viņš vairs nevarēja piecelties.

Viens pēc otra,visi cīnījās savā starpā.Kad pienāca mana kārta,Anstasija uzmundrinoši uzsita man pa muguru.

-Es vēlos ar viņu cīnīties-no veco bariņa iznāca Mendija un pārliecinoši iesaucās.

-Labi.Tu-Ēriks parādīja uz manis,-ej-

Uzkāpu uz matračiem un pēc signāla,sāku riņķot apkārt Mendijai.Izdevīgā brīdi iesitu viņa pa labo plecu,bet viņa tikai nosmīkņāja un sāka uzbrukt man.Dabūju sitienu vēderā un sāpēs sarāvos,viņa izmantoja brīdi un iesita man vēlreiz,šoreiz pa galvu.Nokritu uz matrača,bet ātri piecēlos un kamēr viņas seja savilkās pārsteigumā,iesitu pa to.Viņa atbildēja un saķērusi mani,pacēla gaisā un nosvieda.Jutu spērienus pa vēderu,dabūju arī ar dūri pa vaigu,asinis izšļācās no manas mutes.

-Pietiek,Mendija-Ēriks uzkliedza,taču viņa neklausījās un turpināja spārdīt mani.Jutu,ka viņu kāds saķer un aizgriež prom.

-Vācies prom- Mendija neapmierināta aizskrēja prom no zāles.Ēriks piecēla mani kājās,un es centos nofokusēt skatienu,taču man tas neizdevās.

-Ītan,aizved viņu ātri pie medmāsas.-viņš uzsauca melnmatim,un viņš pacēla mani uz rokām.-Es atnākšu pārbaudīt,kā tu jūties.-Ēriks vērās man acīs un tad aizgriezās, un devās pie pārējiem.

Ītans aiznesa mani līdz medmāsas kabinetam,kas atradās treniņu zāles otrajā stāvā.

-Es nu iešu-viņš pavēstīja.Iegāju iekšā un medmāsa uzmetusi man ašu skatienu,saķēra aiz rokas un noguldīja gultā.Viņa izvilka no plaukta šprici un ievilka tajā kautkādu šķidrumu.

-Tās ir pretsāpju zāles-viņa paskaidroja un iedūra man plecā.Vēlāk apstrādājusi manu lūpu,viņa uzlīmēja tai virsū plāksteri.Līdz ko tas bija paveikts,kabinetā iegāja Ēriks.

-Vai viss ir labi?-medmāsa pamāja ar galvu un sacīja: - lūpa jau rīt būs sadzijusi,bet šodienai treniņu vairs nevar būt.Viņai bija viegls smadzeņu satricinājums.

-Skaidrs.Ejam-un piecēlusies,es devos viņam līdzi.Kad bijām nonākuši pie kāpnēm,Ēriks saķēra manu roku un pārlika sev ap galvu.Es neprotestēju,jo biju ļoti nogurusi.Viņš pavadīja mani līdz dzīvojamai ēkai,uzveda arī uz septīto stāvu un pie istabas durvīm apstājās.

-Rīt treniņos tev atkal vajadzēs cīnīties-viņš pārtrauca klusumu,kas ilga visa ceļa garumā.

-Es zinu.-

-Pasaki kā tevi sauc,man vajadzēs paziņot Saimonam,ka šodien guvi traumu.-

-Keila-atbildēju.Viņš samiedza acis.

-Labi.Veseļojies,Keila.-

-Mhm-nomurmināju un noskatījos kā Ēriks dodas prom pa gaiteni.Pēcāk attaisīju durvis un iegāju iekšā istabiņā.Piegāju pie skapja un izvilku koferi.Sameklēju bildi rāmīti ar ģimenes foto un apgūlusies gultā,skatījos uz to.Man pietrūka viņu visu.

Aiz muguras kāds iekāsējās,un es ieraudzīju Ītanu,kas apmierināts sēdēja uz Anastasijas gultas.

Stāstu turpināt?emotion

96 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000
Jup
0 0 atbildēt
Turpiniiiii 👌👍
0 0 atbildēt
Daudz kas šķiet pašpikots no Divergent un Bada spēlēm, bet nav slikti! Tā tik turpini! emotion
0 0 atbildēt