FERRARI auto kabīnē
Sēž jauns puisis ķiverē.
Viņu sauc Žils Vilinēvs,
Ferāri viņu mīl kā tēvs.
Ciešāk tver Žils auto stūri.
Par čempi kļūt būs diezgan sūri,
Jo arī Didjē Pironi
Sapņo iegūt čempja kroni.
Klusi spriež pie sevis Žils:
'FERRARI mani nepievils.
Kāpšu priecīgs es bez gala
Titulēts uz pjedestāla.'
Treniņbraucienā Zoldērā
Situācija jau lielā mērā
Nokaitēta karsta, balta,
Saspringums uz trases valda.
Gribot pārvarēt Pironi,
Vilinēvs ar lielu joni
Savu sarkano FERRARI
Dzen Zoldēras trasei pāri.
Apli ātrāko gūt tiecas,
Bet ar konkurentu triecas.
Drošībjostas pārtrūkst - plukš!
Tāpēc kokpits paliek tukšs.
Žils no auto izveļas,
Nokrīt un vairs neceļas.
Žēli, klusi viņam līdz
Stāv FERRARI sadauzīts.
Atbrauc ambulances auto,
Bet ko darīt viņiem nav ko.
Atliek nopūsties tik - viss,
Vilinēvs ir izdzisis.
Klusums trasē iestājas,
Šķiet, ka laiks pat apstājas.
Vairāk piebilst nav man ko,
Tāpēc beigšu stāstu šo.
Fani, Žils ir nosities,
Žils vairs neatgriezīsies.
Bet, tāpat kā toreiz tēvs,
Brauca dēls Žaks Vilinēvs.
