You lose 136

-Tu nesaproti! - žēli raudot noteicu.
-Tad paskaidro man!- Mišels domīgi noteica. Man ir sajūta, ka varu viņam uzticēties. Viņš šadu sajūtu rada, tāpat kā siltuma sajūtu. Nezinu vai būtu pareizi viņam atklāt, jo viņš ir manu vecāku kalponis, bet tikai 2 gadus vecāks par mani.
Es nopūtos uz sāku stāstīs par visu, ko esmu darījusi, kāda biju, par māsu un vecākiem. Stāstot es nemanāmi atkal biju sākusi raudāt. Stāstīt bija smagi, jo apzinos, ka tas viss nāks atpakaļ, un man tas būs jāizdzīvo uz savu ādu. Ir slikti apzināties, ka esi bijusi maita, ka neviens tevi nav mīlējis, ka nav bijis kam šo visu pastāstīt. Tas viss grauž no iekšpuses, liekas, ka tas mani saēdīs, un es nomiršu. Mišels stāstot mani nereizi nav pārtraucis, bet uzmanīgi klausījās.
Kad pabeidzu stāstīt, Mišels neko neteikdams mani apskāva, es ļāvos viņa apskāvienam. No viņa staro siltums, kas liek nomierināties. Varbūt man tā liekai tikai tagad, bet nav vērts domāt par nākoti.
Pēc kāda laika mēs piecēlāmies un devāmies uz zirgu pusi. Paiet ir diez gan grūti, jo ceļi, rokas un vēders ir nobrāzti. Apzinos, ka jāt es nespēšu, tāpēc Mišels uzkāpj uz sava zirga un veikli uzvelk mani augšā. Es aptinu savas rokas ap puiša vidukli un pieglaužos viņam klāt. Puisis paņem pie otras rokas Donatello un lēnā riksī dodas uz staļļu pusi. Acis sāk lēnām vērties ciet, bet es cenšos to aizdzīt, jo aizmigt zirga mugurā nav tā labākā doma.
Kad esam pie staļļiem Mišels liek man nokāpt no zirgs, un es viņu paklausu. Kamēr puisis aizved zirgus uz viņu vietām, es apsēžos sienā un ļaujos miegam, kas mani apņem.
Pa miegam es jūtu, ka kāds mani ienes mājā, un vecāki kaut ko sašutuši kaut kam saka. Es neko nespēju saprast, jo diemžēl miegs ir spēcīgāks par mani. Pēdējai ko jūtu pirms aizmiegu, ka kāds mani ieliek gultā un noskūpsta manu pieri.

Pamožos un paskatos pulkstenī, tas rāda nedaudz pāri pusnaktij, bet man gribās ēst. Noņemu segu un secinu, ka esmu tajās pašās drēbēs, kurās biju izjādē, bet neliekos par to ne zinis. Nožāvājos un eju uz virtuvi. Tumsā ir grūtāk orientēties, bet pēc kāda laika, tomēr atrodu virtuvi. Ieslēdzu uguni un secinu, ka šeit neviena nav. Uzsildu ūdeni un sataisu kafiju. Paņemu kūpošo krūzi un apstājos pie loga. Skats caur logu ir apburošs. Pilsēta apgaismota ar laternām naktī, nav neviena dzīva dvēsele, kas izjauktu klusumu, kas valda ielās. Nav neviena, ka bojātu skatu. Ir tikai skaistums un es. Man vienmēr ir paticis nakts burvīgums, kas valda klusās vietās. Tas nav vārdos aprakstāms.
Paņemu ārjaku, zābakus un dodos pastaigāties pa ielām. Virsū uzpūš auksts vējš, kas saldē manus sārtos vaigus, mētelis nav tik silts, lai pasargātu no aukstuma, bet par spīti visam, dodos pastaigāties. Nolemju, ka šis ir īstais laiks, lai sakārtotu savas domas. Visu laiku prātā man stāvs Mišels. Varbūt ir tikai otrā diena, bet man jau viņš ir mazliet iepaticies. Viņa vārdi, rūpes, siltums, kas nāk no viņa, tas viss ir tik jauks un patīkams, ka gribās vienmēr būt viņam tuvumā, bet nevaru to izrādīt. Es negribu, lai viņš zina, ka patīk man, bet nedomāju, ka varu to noslēpt. Un nemaz nevēlos saieties ar puisi, ko pazīstu tikai divas dienas. Ir jāpaiet laikam, lai kaut kas varētu notikt.
Lēnām nomainu domas, šoreiz domāju kā klase uztvers to, ka izmainījos. Varbūt smiesies vai neticēs. Viņi nevēlēsies manu kompāniju, tāpēc diez vai runās ar mani. Vēl ir piecie mēneši līdz pabeigšu skolu. Man nav nejausmas, ko darīšu ar savu dzīvi.
Manas pārdomas iztraucē klusi smilkstieni, tāpēc eju to virzienā. Ar katru soli tie paliek arvien skaļāki un skaļāki, līdz ieraugu mazu kucēnu, kuram uz kājas ir uzkritis dēlis. Ātri dēli aizvācu un paņemu kucēnu klēpī. Viņam nav siksniņa, tāpēc saprotu, ka tas ir klaidonis. Kucēna smilšu krāsas spalva un lielās zaļās acis man neļauj viņu šeit atstāt, tāpēc nesu kucēnu uz māju.
Man paveicās un mājā nevienu nesatiku. Ātri centos atrast savu istabu. Iegājusi tajā, aiznesu kucēnu uz vannasistabu un nomazgāju viņu.
-Mīlīt, es tevi saukšu par Miku! - izvēlējos, manuprāt, skaistu vārdu sunītim. Kad sunītis jau ir sauss, paņemu un kopā ar viņu palienu zem segas.