local-stats-pixel fb-conv-api

You are my everything* 410

Sanāca laiks uzrakstīt vēl vienu daļu manam stāstam :) Ceru, ka patīk ! Enjoy !

Paskatījos pulkstenī – tas rādijā tikai pus 7 no rīta. Vai tiešām Dāvis būtu aizbraucis tik agri, man nemaz nepasakot. Piecēlos gultā sēdus un pamanīju uz plauktiņa lapiņu.

Labrīt, mīļumiņ !

Piedod, ka aizbraucu jau tik agri, bet no darba piezvanīja, ka jāierodas agrāk. Negribēju Tevi modināt. Ceru, ka nedusmojies !

Vakarā piezvanīšu.

Dāvis.

Jauki – vismaz zīmīti atstāja. Maigi pasmaidīju un nolēmu celties. Izkāpu no gultas un lēniem, klusiem soļiem devos uz vannas istabu. Nomazgājos siltā dušā, izmazgāju zobus un uzliku mazliet kosmētikas. Atgriežoties istabā, no kofera izņēmu garos legingus, topiņu un vieglu jaciņu, jo tik agrā rītā nav pārāk silti.

Apģērbos un ieskatījos savā telefonā – neviena neatbildēta zvana, nevienas ziņas. Protams, ir taču tikai 7 no rīta. Ieslidināju telefonu kabatā un izgāju no istabas. Gāju lejup pa kāpnēm un dzirdēju rosību no virtuves. Laikam mamma jau piecēlusies. Nokāpusi pa kāpnēm devos virtuves virzienā.

Ieejot virtuvē gandrīz iespiedzos, redzot vīrieša stāvu pie virtuves galda, kas stāvēja pret mani ar muguru, bet ātri nomierinājos, redzot nekārtīgās blondās matu šķipsnas, kas Kristapu vienmēr nodod. Pielavījos Kristapam aiz muguras un ar ātru kustību iebakstīju viņam sānos. Puisis ļoti strauji pagriezās un nogāza mani zemē. Apgāzos ar lielu troksni, kas vēl vairāk palielinājās, kad Kristaps sāka pilnā balsī smieties. Es pievienojos viņa smiekliem, jo tas tiešām likās komiski. Kad mūsu smiekli mazliet pierima, puisis man palīdzēja piecelties.

K – Labrīt, Melānij !

Es – Labrīt, Kristap !

K – Ko Tu tik agri augšā ?

Es – Labāk jautājums būtu – ko Tu šeit tik agri dari ? Un kā Tu tiki iekšā ?

K – Vispār nācu Tevi modināt. Un es jau sen zinu, kur ir jūsu mājas rezerves atslēga, muļķīt. – puisis pasmaidīja savu vismīlīgāko smaidu.

Es – Paldies par komplimentu ! Un pēc vārtīšanās pa zemi es jūtos ļoti labi pamodusies.

K – Tad jau kafiju varēšu pats izdzert. – Kristaps paņēma rokās krūzi, no kuras vienmēr dzeru kafiju, un no tās nāca patīkamā, rūgtā kafijas smarža.

Es – To Tu gan gribētu. – izrāvu puisim no rokām savu kafiju un apsēdos pie galda, - Un vēl pie tam Tu kafiju dzer ar cukuru.

K – Gudriniece. – Kristaps noteica un paņēma otru kafijas krūzi.

Mēs mierīgi padzērām kafiju un es devos pārģērbties. Uzvilku zilus šortus, baltu topiņu un baltas kedas. Kabatā ieslidināju savu telefonu un devos atpakaļ pie Kristapa. Pirms izgājām no mājas, es vecākiem uz galda atstāju zīmīti, ka mēs aizgājām un atpakaļ būsim tikai vakarā.

Ar Kristapu pavadījām fantastiski jauku un jautru dienu. Bijām aizgājuši uz boulingu, kur nebiju bijusi jau ļoti ilgu laiku, pastaigājāmies, runājāmies un smējāmies visu dienu. Ne reizi neaizskārām tēmu, ka rīt viņam jādodas prom, par ko es patiesi priecājos, jo negribēju par to domāt šodien. Runājām par vispārīgām tēmām, jokojām un smējāmies.

Ap pulksten 9 vakarā devāmies uz manu vecāku mājām. Bija palicis mazliet vēss, tāpēc es staigāju ietinusies Kristapa jakā, kas smaržoja pēc viņa stiprajām, patīkamajām smaržām. Iegājām iekšā, kur no virtuves nāca patīkama ēdiena smarža, kas lika manam vēderam iekurkstēties, kas Kristapu tiešām sasmīdināja. Viņa smiekli pielipa arī man un mēs smejoties devāmies uz virtuvi. Iegājām virtuvē un es strauji apstājos, jo pie galda sēdēja ne tikai mani vecāki, bet arī cilvēks, ko es nevēlējos sastapt.

70 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000