local-stats-pixel

Words 324

 78  0

Aleksas s.p.

Mamma ar tēti dejoja, un viņi bija nenormāli piedzērušies.Tas bija vienkārši briesmīgi.

Kautgan es Vestam pateicu, ka Alekss ir mans puisis viņš mani nelika mierā.Alekss kautkur bija aizgājis ar garkājainu blondīni.Dvīņi un Kārlis piedalījās dzeršanas sacensībās.Niks ar Šarloti skūpstījās jau apmēram 5 minūtes.

Es šo ballīti vairs nevarēju izturēt.Es izgāju no zāles un ģērbtuvē centos atrast savu mēteli.Es to uzvilku, un vēl apliku šalli, es negribēju, lai Vests redz, ka es aizeju.Es izgāju ārā pa durvīm, bija nenormāli auksts.

Es uzvilku cimdus un sāku iet tālāk no mājas, man vajadzēja svaigu gaisu.Es gribēju iet pa kreisi, bet parkā ieraudzīju pazīstamu figūru.Ziņkārības dzīta, es gāju uz parku.Blakus vienam soliņam stāvēja Alekss.Viņa rokas bija saliktas kabatās, un viņš skatījās debesīs.

"Veiland!"Viņš neatbildēja, man liekas, ka viņš mani pat nedzirdēja."Veiland!"

Viņš paskatījās manā virzienā."Ko tu te dari?"

"Es tev varētu uzdot to pašu jautājumu."Es teicu peejot viņam klāt.

"Pārāk daudz cilvēki."Viņš atbildēja."Es neesmu pietiekami dzēris, lai viņus paciestu."

Es viņam piekritu."Jā, es tevi saprotu."

"Kas notika tavam mīlnieciņam?"Viņš vaicāja, jau atkal skatoties debesīs.

"Tu domā Vestu?Neakas, nenotika,viņš beidzot atšuvās."Es teicu."Kas notika garkājainajai blondīnei?"

"Viņai bija jāiet mājās."

"Ko tu te dari?Kurš nāk uz parku, dažas minūtes pirms jaunā gada?"

"Man bija garlaicīgi."Viņš paraustīja plecus."Man vienmēr ir patikušas zvaigznes."Viņš klusi iesāka."Vai tu zini kas ir mana mīļākā lieta zvaigznēs?"

"Nē."Es atbildēju.

"Var paiet mūžība,tu vari aizbraukt uz citu valsti,var notikt karš,cilvēki var mirt,cilvēki var mainīties,bet zvaigznes vinmēr būs tādas pašas kā tagad.Viņas nemainās.Viņas ir vienīgā stabilā lieta šajā pasaulē."

Es atcerējos,kad mēs abi bijām piedzērušies, Alekss pa īstam bija smaidījis.Es atdodu jebko, lai atkal redzētu viņa īsto smaidu.

Alekss apsēdās uz soliņa.Es iekodu sev lūpā."Kāpēc tu esi tik bēdīgs?Ir Vecgada vakars, smaidi."

"Es neesmu bēdīgs, tikai noguris."Viņš atbildēja.

Es ievēroju, ka viņam mugurā ir tikai ādas jaka."Vai tev nav auksti?"

"Nē."Viņš atbildēja.Es izvilku no sava mēteļa kabatas cimdus, un pasniedzu tos viņam."Ņem."

"Nē, paldies."

"Pieņemsim, ka tā ir dāvana."Es teicu, un viņš paņēma cimdus.

"Ko tu gribi, lai es tev uzdāvinu."Viņš man jautāja.

Es ieskatījos Aleksa acīs, un smejoties teicu."Skūpstu."

"Skūpstu?"Alekss pārsteigti vaicāja."Tu tiešām gribi skūpstu?"

"Protams."Es sarkastiski atbildēju.

Viņš piecēlās no soliņa, un nostājās man blakus."Labi."

Es iesmējos."Es jokoju, idiot."

"Tiešām?"Viņš smīnot jautāja.

"Jā."

"Es nedomāju, ka tu joko."Viņš teica nākot man tuvāk.

"Es jokoju."Es mazliet sāku nervozēt.

Viņš pināca vēl tuvāk."Tev paveicies, līdz Jaunajam gadam ir palikušas piecas sekundes, mēs varam skaitīt kopā."

Es pagrozīju savu galvu."M-man vienalga."

"Pieci."Viņš iesāka.

Es pagāju atpakaļ, kad viņš panāca vēl tuvāk.

"Četri."

Es atkal pagāju atpakaļ, un viņš panāca tuvāk.

"Trīs."

Es turpināju iet atpakaļ, bet viņš nāca arvien tuvāk.

"Divi."

Es atkal pagrozīju savu galvu."Es nejokoju, Alekss, atšujies."

"Viens."

Es pagāju atpakaļ, un sajutu savu muguru pieskaramies sienai.

"Nulle."Viņš izelpoja.Tieši kad viņš to pateica sākās salūts.Pusnakts.

"Neuzdrošinies, Alekss Veiland, neuzdrošinies, es zvēru ja..."

"Tu pārāk daudz runā."Viņš mani pārtrauca.

Viņš mani aiz rokas pavilka tuvāk, un es sajutu viņa lūpas pieskaramies manām.Manas acis aizvērās.Pasaule, skaņa un viss kas bija mums apkārt pazuda.

Viņa lūpas bija tik mīkstas.Viņš mani piespieda tuvāk sienai.Es jutu dzirksteles.Manas rokas pasniedzās, un ieķērās viņa krekla apkaklē.Es nebiju apjēgusi cik ļoti man tas bija vajadzīgs.

Es jutos vīlusies kad viņš atrāvās.Mēs abi smagi elpojām un centāmies kārtīgi ievilkt elpu.Es biju palikusi bez vārdiem.

Alekss pasmaidīja, tā it kā tikko būtu uzvarējis karā.

"Laimīgu Jauno gadu Aleksa."

Es centos nomierināties, un ātri nobēru."Mums vajadzētu iet atpakaļ."

Viņš pamāja, pagriezās un sāka iet.Es vienkārši stāvēju, un nevarēju izkustēties no vietas.

Nolādēts, nolādēts, nolādēts!

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000
Jā! Jā! Jā! Jā!
 4  0 atbildēt
Ak Dievs, ak Dievs, LUDZU, ES TEVI TIESAM LUDZU! ATRAK NAKAMO,NAKAMO,NAKAMO. ES TEVI LOTI LUDZU.:-D
 2  0 atbildēt
Na na na ka mooo
 0  0 atbildēt
Ideāli! Beidzot. emotion
 0  0 atbildēt