Aleksas s.p.
Pēc vairāku stundu mācīšanos, es nolēmu paņemt pauzi un aiziet uz virtuvi.Es sev uztaisīju bekona sendviču, apsēdos pie galda un sāku ēst.Tas bija nenormāli ass un man sāka asarot acis.Es ātri pieskrēju pie izlietnes un sāku dzert.
Pēc divām ūdens glāzēm mana mēle vairs nesvila tik traki.Es paskatījos sev apkārt un pamanīju Aleksu, Viņš skatījās man virsū, un viņa sejā bija redzams apmierinājums.
"Ko pie velna tu ieliki kečupā?"Es vaicāju.
Viņš pagrozīja savu galvu."Tu atkal mani apvaino bez iemesla."
"Tu tur pieliki kādu asu mērci, vai ne?"
"Tiešām?Es neko tādu neatceros."
"Tu stulbeni,"Es klepojot teicu.
"Es cenšos atmest pīpēšanu.Es neesmu smēķējis apmēram piecus mēnešus."Viņš iesāka."Bet, tu....tu man to padari daudz grūtāku."Es nezinu, kāpēc viņš man to teica.
"Vai zināji, ka es pavadīju stundu mazgājot krāsu ārā no matiem?"
Es uz viņu nikni skatījos."Vai tu zini, ka es nejūtu savu mēli?"
"Labi."Viņš prom iedams teica."Es ceru, ka tā izkritīs, un man tevī vairs nebūs jāklausas."
***
Līdz Ziemassvētkiem bija palikušas četras dienas.Es nesen biju dušā, un pašlaik vilku savus zilos džinsus un baltu džemperi.Es paņēmu rokās savu matu šķipsnu, un manas acis iepletās no šausmām un šoka.Es ātri skrēju uz vannasistabu, un apstājos pie spoguļa.Nē.Nē.Nē.Mani mati...
Mani nolādētie mati bija zaļi!Laima zaļi!
"Veiland!"Es nikni iekliedzos."Alekss Veiland."
***
"Tam ir jābeidzas tūlīt pat!Tūlīt pat!Kas jums abiem vains?Visas šis dienas jūs uzvedaties muļķīgi, un cenšaties viens otram ieriebt!Tam vienreiz ir jābeidzas!"
Mēs sēdējām viesistabā un klausījāmies manas mammas lekcijā.Viņa bija ļoti dusmīga,un uz mums tika kliegts jau kādas 10 minūtes.
Tiklīdz es biju atklājusi, ka mani mati ir zaļi, es noskrēju lejā un atradu Aleksu.Viņš skatījās televizoru.Protmas, mēs sākām strīdēties, un mamma ienāca istabā tajā brīdi kad es gribēju viņu žņaugt.
"Vai jūs saprotat?"Es dzirdēju mammu vaicājam.
Mēs ar Aleksu pamājām.Kautko murminot mamma izgāja no istabas.Es iesitu pa Aleksa kāju."Tag mēs esam norēķinājušies."
Alekss gribēja kautko atbildēt, bet viņu iztraucēja manu dvīņu brāļu kliegšana."Esam mājās, lūzeri!"
