Aleksas s.p.
Šodien bija svētdiena, un no brīvlaika jau bija pagājušas divas nedēļas.Es piecēlos, un pa logu vēroju kā krīt sniegs.Es nezinu kāpēc, bet es varētu sēdēt un skatīties uz baltajām pārslām vairākas stundas.
Es izgāju no savas istabas un iegāju vannasistabā.Ja mani brāļi vēl šeit dzīvotu, viņi tagad strīdētos par to kurš pirmais varēs iet uz vannasistabu.Es izvēlējos neskatīties spogulī.Es paņēmu zobpastu un zobirsti, un sāku tīrīt zobus.Pēkšņi es sajutu ļoti pretīgu garšu, un ātri izspļāvu zobpastu.Es izskaloju savu muti ar ūdeni.Es pacēlu zobpastu un rūpīgi sāku to pētīt.No tūbiņas izšļācās balta krāsa.
Ko?Krāsa?Kā tas.....
"Vai tev viss kārtībā Džensena?"Es izdzirdēju Aleksa balsi."Es dzirdēju, ka tu klepo,likās, ka mirst kaķis."
Turot zobpastu savā rokā, es pret viņu pagriezos.Viņš bija atstutējies pret durvīm un smīnēja.
"Vai tu samainīji zobpastu ar krāsu?"Es nikni vaicāju.
"Es nezinu.Vai tevis dēļ mums jāiet uz terapiju ar dīvainu sievieti?"
"Es...."
"Un, vai tu varētu beigt mani vislaik atstāt autobusā?"
"Beidz aizmigt autobusā."
"Tā ir mana izvēle."
"Tā ir arī mana izvēle.Es varu izvēlēties atstāt tevi autobusā."
Viņš iesmējās,"Labi,es tevi atstāšu."Un ejot prom viņš piebilda."Starpcitu,labrīt,Džensena!"
***
Pēc negadījuma ar zobpastu, es sēdēju savā istabā ar Tamāru un Finu.Mēs kopā mācījāmies Bioloģiju un Ķīmiju.Fins pašlaik klausījās austiņās mūziku, ļoti skaļi dziedāja.
Es paskatījos uz viņa pusi."Fin, vai tu varētu beigt savu briesmīgo dziedāšanu?"
Viņš izņēma ārā vienu austiņu,"Ko?"
"Nedziedi tik skaļi, mēs cenšamies kautko iemācīties."
"Tu nogalini visu jautrību, Džensena."Viņš atbildēja."Nedari tā."
"Tu pat nemācies."Tamāra teica."Ej mācīties kopā ar Koneru."
"Viņš Ziemassvētkos lidos uz Īriju."Fins atbildēja un ielika atpakaļ austiņas.
Pēkšņi manas istabas durvis atvērās.Manā istabā ienāca Alekss.Viņš bija noklāts ar zilu krāsu.Krāsa tecēja no viņa galvas uz kreklu.Varēja redzēt, ka viņš ir dusmīgs.
"Tu,"Viņš teica, skatoties manā virzienā."Tu!"
Es mīļi pasmaidīju."Kas noticis?"
"Tu to izdarīji."
"Es nesaprotu par ko tu runā."Es nevainīgā balsī atbildēju.Man bija ļoti grūti nesmieties.
"Tu noliki spaini ar krāsu, lai tā uzkristu man virsū."
"Tiešām?Es neko tādu nedarīju."Es atbildēju, bet mana sejas izteiksme mani noteikti nodeva.
"Tā biji tu!Kurš vēl kautko tādu būtu darījis!"
Es paraustīju plecus."Man liekas, ka to izdarīja kāds cits."
"Es esmu noklāts ar krāsu!"Viņš teica."Kas tev vainas?Vai tevi nometa zemē kad tu biji maza?Vai tāpēc tev ir problēmas ar smadzenēm?"
"Tev nevajadzētu likt citu zobpastā krāsu."
"Tu, nolādētā...."
"Valoda.Šeit ir arī citi cilvēki."Es viņu pārtraucu.
Tamāra un Fins skatījās uz Aleksu.Viņi izskatījās šokēti.Es dzirdēju kā Alekss dziļi ieelpo un izelpo.
"Labi, tu gribi spēlēt spēlītes, Džensena?"Viņš mierīgi vaicāja."Mēs to varam."
Viņš pagriezās un izgāja pa durvīm.Es pamanīju, ka Tamāra uz mani vaicājoši skatās.
"Vai tu to izdarīji?"Fins vaicāja.
"Ko izdarīju?"
"Vai tu noliki spaini ar krāsu?"
"Protams, ka jā.Tas notiek, ja esi kretīns."
"vai tu mazliet nepārspīlēji?"Tamāra man vaicāja."Man sāk likties, ka tev ir vairāk dusmu lēkmes nekā Veilandam."
Es saviebos."Viņš ir....viņš ir tik...es gribu...ahhh.....viņš mani padara tik niknu."
Es tikko sapratu, ja kautko tādu izdarītu Fins vai Koners, es varbūt uzsistu viņam pa plecu un viss.Bet fakts, ka to izdarīja Alekss mani vienkāši kaitināja.Viņš mani padarīja traku.Kad viņš bija tuvumā, es biju kā sprāgstoša bumba.
"Tev ir dusmu savaldīšanas problēmas, Aleksa."Fins iesmējās.
"Vai tu gribi zināt ko es domāju?"Tamāra vaicāja.
"Nē."
"Man liekas, ka tev viņš patīk."
"Nē, man..."
"Kāpēc tu to noliedz?"Viņa mani pārtrauca."Aleksa, es tevi pazīstu visu savu dzīvi.Man liekas, ka Veilands tevi tā kaitina, jo tev viņš patīk."
"Mani viņš kaitina, jo viņš ir kretīns."
Fins pakratīja savu galvu."Nē,nē, nē, nē Tamārai taisnība.Tu apkārt viņam izturies savādāk jo tev viņš patīk.Mums ir taisnība, vai ne?Es zināju, ka tev viņš patīk."
"Aizverieties!Esiet klusāki."Es nikni teicu.
"Tev viņš patīk, Aleksa, vienkārši atzīsti to."Tamāra pievienojās Fina teiktajam.
Nevarbūt, ka man viņš patīk, bet varbūt tomēr.Man laikam jāpieņem, ka esmu viņā ieķērusies.
Neliels ieteikums no manas puses - ja tev ir plāns savest viņus kopā, tad veido tādas situācijas, lai lasītājam nebūtu nejausmas, kas notiktu tālāk, vienvārd sakot - radi intrigu. 
