Aleksas s.p.
Pēc desmit minūšu ilgu gājienu, mēs apstājāmies pie vietējā veikala.Es paņēmu bekona sviestmaizu un gāju pie kases samaksāt.
"Vai es varu dabū divas viskija pudeles?"Alekss vaicāja pārdevējai.Viņš izvilka no kabatas viltotu apliecību.Pārdevēja uz to kādu laiku skatījās, es arī ar acu kaktiņiem uz to paskatījos.Es saviebos, apliecībā bija rakstīts, ka viņam ir 22 gadi.
"Es mīlu šo valsti,"Alekss teica izejot no veikala,"Nopietni, Amerikā tev jābūt 21 gadam, lai nopirktu alhakolu, bet šeit tikai 18."
"Kāda jēga izmantot viltotu apliecību, ja tev jau ir 18?"
"Man paliks 18 februārī."
"Tu esi....."
Pēkšņi kāds iekliedzās.Parkā stāvēja meitene, viņa izbijusies skatījās uz niknu suni.
"Ej prom!Ej prom!"viņa atkal iekliedzās.
"Džensena, iedod man savu bekona sviestmaizi."Alekss ierunājās.
Es saviebos un viņam to iedevu.Viņš ļoti skaļi iesvilpās un suns uzreiz skrēja viņa virzienā.
"Tu gribi ēst?"Viņš vicināja maizi, un prasīja sunim."Vai tu esi izsalcis?"
Tas ierūcās un panāca tuvāk.
Alekss aizsvieda maizi un suns skrēja tai pakaļ.Mums blakus parādījās meitene, kas iepriekš kliedza.Viņa bija apmēram tik gara cik Tamāra.Viņai bija melni mati ar rozā šķipsnām.
"vai tev viss kārtībā?"Es viņai vaicāju.
"Jā..man viss kārtībā."viņa atbildēja.
Aleksa uzmanība kā vienmēr bija pievērsta telefonam.Meitene ierunājās uz viņš pacēla savu galvu.
"Paldies, ka mani izglābi."
Alekss kautko nomurmināja, un turpināja skatīties savā telefonā.
"Mani sauc Samanta."Meitene teica.
"Mhmm...nu jā....mani sauc Aleksa."Es iesāku."Un viņu sauc...Alekss."
"Tiešām?Cik mīļi."
"Veiland!"Es iesaucos.
Viņš paskatījās."Kas?"
"Neesi rupjš, vismaz sasveicinies."
"Nesaki ko man darīt,"Viņš atteica, tad viņš paskatījās uz Samantu."Sveika."
"Piedod, par manu rupjo draugu."Es nopūtos, es sevi par šo piezīmi gribu nogalināt.Kopš kura laika es Aleksu saucu par draugu?
"Nesatraucies,"viņa iesmējās.
"Džensena ,ejam!Pa televizoru iet futbola mačs, kuru es gribu redzēt."
Viņš pagriezās, salika rokas kabatā un sāka iet.Es paskatījos debesīs, tās bija apmākušās.Ziņās teica, ka līs lietus un būs zibens.
Es neiebildu pret lietu, bet zibens mani vienkārši biedēja.
"Labi, man jāiet, atā!"Es atvadījos no Samantas, un pieskrēju klāt Aleksam.
"Tu esi rupjš kretīns."Es viņam teicu.
"Es arī tevi mīlu, sīkā."Viņš atbildēja.
