Pēc nedēļas, kuru biju nogulējusi komā es piecēlos.
Pie manis bija dakteris un uz galda stāvēja liels rožu pušķis.
'' Ar atgriešanos. '' dakteris pasmaidīja
'' Aha, bet kas atnese tos ziedus. '' jautāju
'' Kāds puisis, viņš katru dienu pie tevis nāca un uztraucās par tevīm. '' viņš atbildēja
'' Viņš tagad arī ir atnācis? '' ar cerību jautāju
'' Jā, pasaukšu viņu. '' dakteris noteica un izgāja ārā.
Ar cerību gaidīju, bet biju vīlusies kad ieraudzīju palātā ienākdamu Metjū.
'' Sveika, kā jūties? '' viņš apsēdās uz krēsla un jautāja
'' Ir labi. Tu man atnesi tos ziedus. '' vaicāju
'' Nē. '' viņš atbildēja un manī atkal parādijās cerība.
'' Bet dakteris teica kad ies pasaukt to puisi, kurš man nesa ziedus. '' noteicu un iesmējos
'' Mani neviens nesauca es pats ienācu. '' viņš arī iesmējās
Un tieši tad palāta durvīs parādījās dakteris.
'' Redz kur viņš ir. '' dakteris noteica un pazuda.
Palātā sabijies ienāca Renārs ar velvienu pušķi rokās.
'' Es nu iešu. '' Metjū noteica un izgāja ārā.
'' Sveiks. '' sasveicinājos ar Renāru, viņš tikai pamāja ar galvu.
'' Es par tevi ļoti uztraucos. '' viņš klusi ierunājās kad lika puķes vāzē.
'' Man tas daudz nozīmē, jo es domāju kad tu man nekad nepiedosi. '' atzinos
'' Es arī domāju kad nepiedošu tev, bet kad izdzirdēju par negadījumu bankā tad uzreiz sapratu, ka tu esi visa mana dzīve un es gribu būt ar tevi. '' viņš noteica un apsēdās uz manas gultas.
'' Ja es varētu tad es tagad tevi stipri samīļotu un sabučotu. '' noteicu
'' Kā tev ir? '' Renārs jautāja smaidot.
'' Ārsts teica kad nekā nopietna. Staigāt varēšu un drīz tikšu arī izrakstīta. Lode neesot neko svarīgu skārusi. Tikai zaudēju daudz asiņu. '' atbildēju.
'' Tas labi, un kur tu dosies kad tevi izrakstīs no slimnīcas. '' viņš vaicāja
'' Nezinu, laikam meklēšu dzīvokli. '' atbildēju un pievērsos skatam ārā pa logu.
'' Es tā padomāju varbūt tu vēlies atgriezties pie manis uz mūsu dzīvokli? '' viņš jautāja ar cerīgām acīm.
'' Es ar lielāko prieku. '' smaidot atbildēju.
'' Lieliski. '' viņš atbildēja un pieliecās pie manis.
Viņš piekļāva savas lūpas manām un es atkal sajutu to brīnišķīgo sajūtu, kas vienmēr bija ar manīm kad dzīvoju ar Renāru.
Mūsu kaislīgo skūpstīšanos iztraucēja Rihards, kas aizelsies ienesās palātā.
'' Rihard, lūdzu ej prom. '' teicu puisim
'' Bet, Elza, es negribu tevi pazaudēt. '' viņš spītējās
'' Jau esi pazaudējis. '' atbildēju un ieslidināju savu plaukstu Renāra plaukstā.
Viņš tikai skaudīgi noskatījās uz aizgāja prom.
'' Viņš bija manas dzīves lielākā kļūda. '' atzinu un noskatījos uz durvīm pa kurām bija aizgājis Rihards.
'' Kļūdīties ir cilvēcīgi. '' Renārs noteica un noskūpstija mani velreiz.
- -
Pēc 6 gadiem.
'' Nu, mīļā, kā gāja pa dienu? '' Renārs atnācis mājās jautāja.
'' Kā vienmēr - lieliski. '' atbildēju un noskūpstiju savu vīru.
'' Tēti!! '' Sanija izskrējusi no istabas nobļāvās un apķēra Renāru.
'' Sveika, princesīt. '' viņš pacēla Saniju gaisā un iedeva buču.
'' Ejam skatīties mūltenes. '' viņa teica un aizvilka mūs abus uz istabu.
Mēs visi trīs apsēdāmies un Sanija ieslēdza mūltenes.
'' Laimīgāka dzīve nav iespējama. '' Renārs apķēra mani un iečuktēja man ausī.
'' Jā, piekrītu. '' noteicu un noskūpstiju viņu velreiz.
'' Fuj. '' Sanija izdvesa un mēs visi iesmējāmies un tad pievērsāmies televīzoram.
