'' Markuss, ļauj man šaģērbties. '' atbildu un atrauju Markusu nost no sevis.
'' Man patīk tāpat. '' viņš koķetīgi nosaka un nopēta mani velreiz.
'' Man ir draugs, bet tev draudzene. '' skarbi nosaku
'' Nu viņi neuzzinās. '' Markuss atbild un liecās, lai noskūpstītu manas lūpas.
'' Beidz! '' iekliedzos un stumju viņu ārā.
'' Nu Elza, beidz liegties. '' viņš nosaka un meiģina mani piekļaut pie sevis.
Es paspēju un izgrūžu viņu no istabas un aizslēdzu durvis.
'' Vai tad tu to negribi? '' Markuss jautā aiz durvīm.
'' Nē! '' atkliedzu un saģērbjos.
'' Bet es domāju, ka gribi. '' viņš nosaka.
'' Mazāk vajag domāt. '' atcērtu.
'' Labi, labi. Nāc ārā. '' viņš aicina.
'' Neuzmāksies? '' jautāju stāvot otrupus durvīm.
'' Nē. '' viņš nosaka un es atslēdzu durvis.
'' Ejam? '' es noprasu kad esmu iznākusi no istabas.
'' Labi. '' viņš piekrīt un dodas man līdz.
Es tikai puisim atsmaidu.
'' Bet vispirms man kautkas jāizdara. '' viņš atcerās un apstājās
'' Kas? '' intersējos
'' Šīs. '' viņš nočukst un piespiež mani pie sienas un noskūpsta.
Es meiģinu atrauties no viņa, bet viņš ir pārāk spēcīgs.
'' Markuss! '' iebļaujos kad esmu atrāvusies no viņa lūpām.
'' Piedod, nesavaldījos. '' viņš atzīstās, bet joprojām tur mani piespiestu pie sienas.
'' Varbūt laidīsi? '' jautāju un paskatos uz Markusa rokām, kas spiež mani pie sienas.
'' Par skūpstu visu var sarunāt. '' viņš atbild un viltīgi pasmaida.
'' Ko vel negribēsi. '' ironiski nosaku
'' Ah, ko tik es negribētu. '' viņš viltīgi atbild.
'' Beidz, ej pie Betas. '' iekliedzu viņam sejā.
'' Tagad es negribu viņu. '' viņš atbild.
'' Kretīns. '' nočuktu.
'' Es tevi ar mīlu. '' viņš nosaka un sāk skūpstīt manu roku.
'' Tev jāiet. '' es atbildu un atrauju roku no viņa.
'' Bet es negribu. '' viņš pasmaida.
'' Es gan gribu. '' kliedzot saku.
'' Labi, labi. '' viņš atlaiž mani un kāpj lejā, lai dotos uz durvju pusi.
Es atveru durvis un izlaižu viņu ārā no manas mājas.
'' Varbūt velvienu skūpstu? '' viņš piedāvā.
Atbildes vietā es aizcērtu durvis viņam acu priekšā.
Dzirdu soļus, kas liecina ka viņš aiziet, man pār vaigiem sāka tecēt asaras.
Es apsēdos uz zemes un ļāvu tām tecēt. Pēkšņi man iezvanās telefons un es satraukta to paņemu rokās.
Tajā mirgo skaistā Renāra bilde un es atviegloti nopūšos.
'' Ja? '' šņukstot teicu
'' Kas ir mazā? '' viņš jautāja izdzirdot kad es raudu.
Es viņam izstāstīju visu kas notika ar Markusu.
'' Es tam kretīnam sadošu. '' Renārs dusmīgi teica kad bija noklausījies manu stāstu.
'' Tas būs pēc deviņiem mēnešiem. '' atbildēju un atkal sāku raudāt.
'' Nē, mazā, es tev piezvanīju, lai pateiktu, ka mums skolā ir notikusi ūdens avārija un skola tiek atcelta uz mēnesi. Tākā mani ir brīvs vel mēnesi. '' viņš priecīgs teica.
'' Cik forši. '' noteicu un sāku smaidīt.
'' Es jau tagad esmu lidostā. Drīz izlidošu. Es lidošu ar lidmašīnu C - 130. Visi saka, ka tā ir laba. '' Renārs jūsminājās.
'' Es tevi gaidīšu. '' smaidot atbildēju.
'' Labi, man jāite ir jau iekāpšana. Atā. '' viņš atvadījās un nolika klausuli.
'' Atā. '' atbildēju jau pīkstoņai, kas vēstija ka saruna ir beigusies.
Mans garīgais tagad jau atkal bija labs un es izdomāju iet paēst kūku.
Paņēmu kūku apsēdos dīvānā un ieslēdzu TV.
Pa TV gāja mūltenes. Tā kā man bija slinkums pārslēgt es skatījos to pašu kanālu. Bija jau pagājušas divas ar pus stundas.
` Renāram jau vajadzēja būt. '' nodomāju un pievērsos TV.
Mūltenes jau bija beigušās un sākās ziņas. Es tajās neiedziļinājos līdz atskanēja teksts '' Labdien. Šodien pavēstīsim skumjas ziņas, ka lidmašīna C - 130 ir avarējusi, jo notika tehniska kļūme. Pašlaik nav atrasts neviens izdzīvojušai. Izsaku līdzjūtību tuviniekiem un draugiem. ''
Ekrānā sāka rādīt video kurā bija redzama avarējusī lidmašīna. Es atcerējos, ka ar to Renārs lidoja un es sāku histēriski raudāt.
Es raudāju un negribēju vairs dzīvot, jo es ļoti mīlēju Renāru.
Manu histērisko raudāšanu pārtrauca Boņa riešana un tad jau atvērās ārdurvis.
Bet tomēr laba daļa..... 
