local-stats-pixel

Viss reiz mainās #74

 64  0

-Renāt?-Viņš apjucis jautāja. Visas jūtas atgriezāš.

-Ko tu te dari?-Es jautāju un pārmetu par plecu savus blondos matus. Pāris mēnešus pēc Sofijas piedzimšanas es tos nokrāsoju blondus.

-Es nācu pie Adriāna.-Kristaps paskaidroja.

-Mammu,mammu.-Sofija izskreja laukā.

-Nu kas ir manai mazajai princesītei?-Es notupos un skatījos uz viņu.

-Lauka,lauka.-Viņa iesaucās.

-Aizej pasaki Šarlotei,lai viņa tevi izved laukā. Labi? Mammītei ir janokārto dažas lietas ar šo onkuli.-Es noteicu un iedevu Sofijai buču uz vaiga.

-Labi.-Viņa pamāja ar galvu un ieskrēja istabā.

-Tev ir meita?-Kristaps apjucis jautāja.

-Jā.-Es piekrītoši pamāju ar galvu.

-Jauka.-Viņš pasmaidīja.

-Ja. -Es nomurmināju un gribēju jau iet iekšā,bet Kristaps mani apturēja paraujot aiz rokas.

-Ko?-Es jautāju un uzlūkoju viņu.

-Es gribēju ar tevi parunāt.-Viņš noteica.

-Tagad?-Es jautāju.

-Jā. Aizbraucam kaut kur?-Viņš jautāja.

-Labi.-Es noteicu un aizgāju uzvilkt zābakus,paņēmu savu somiņu un gāju atpakaļ pie Kristapa.

Mēs iekāpām viņa mašīnā un uzsākām ceļu.

-Par ko tu gribēji runāt?-Es iesāku sarunu.

-Par mums.-

-Un ko tieši. Es tev teicu, lai tu turpini dzīvot ar mani. Es tevi neesmu pelnījusi.-Es noteicu un skatījos ārā pa logu.

-Es dzīvoju tālāk.-Viņš noteica.

-Tad ko tu gribi no manis?-Es jautāju.

-Es gribu noskaidrot kur tu biji visu šo laiku?-Viņš jautāja un uz mirkli paskatījās uz mani un tad atkal novērsās.

-Kāpēc tevi tas interesē, ja esi aizmirsis mani?-Es atbildēju ar pret jautājumu.

-Bļāviens. Man tas intresē.Kur tu biji?-Viņš neatkāpās.

-Londonā.Laimīgs?-Es jautāju.

-Ko tu darīji Londonā?-Viņš jautāja.

-Ko es tur varēju darīt?-Es noteicu. Mana balss izklausījās dusmīga, kaut gan šejā brīdī es gribēju viņu stipri samīļot un noskūpstīt.

-Vēlāk visu izstāstīsi.-Viņš noteica.

-Vēlāk?-Es jautāju.

-Jā.-Viņš noteica.

Pēc pusstundas mēs bijām gala mērķī.

-Mēs atbraucām uz jūru?-Es jautāju.

-Jā.-Viņš atbildēja un izkāpa no mašīnas, es sekoju viņa piemēram un arī izkāpu no mašīnas.

Viņš aizslēdza mašīnu un gāja jūra virzienā,es sekoju viņam.

Viņš apsēdās smiltīs, bet es stāvēju kājās.

-Apsēdies.-Viņš noteica.

-Labi.-Es apsēdos smiltīs un piekārtoju savu kleitu.

-Stāsti.-Viņš noteica.

-Ar ko sākt?-Es jautāju.

-Ar pašu sākumu.-Kristaps pateica un skatījās jūrā.

-Tad, kad tu mani bildināji. Es nezināju, ko tev atbildēt. Es zinaju,ja es pateikšu jā. Mēs precēsimies, bet es biju par jaunu tam visam.-Es noteicu un pār vaigu nobira asara.-Bet, ja es pateikšu nē, mūsu attiecības būtu mainījušās. Es zināju, ka tu būtu padomājis to sliktāko.-Es noteicu.

-Tā nebūtu bijis Renāt.-Kristaps noteica un noslaucīja manas asaras.Es noņēmu viņa roku no manas sejas nost,kaut gan ļoti gribēju, lai tā tur paliek.

-Kam tu melo?-Es jautāju,-Es zināju, ka tu padomāsi sliktāko. Tu būtu domājis, ka man ir cits vai es tevi nemīlu. Kāda bija pirmā doma, kas iešāvās tavā prāta izdzirdot vardu nē?-Es jautāju un ieskatījos viņa acīs.

-Ka tu mani nemīli.-Viņš klusām noteica.

-Redzi.-Es teicu.

-Ko tu darīji tālāk?-Viņš jautāja.

-Es? Es gāju prom.Es novilku savas kurpes un gāju uz majām, bet tad man pretī brauca Adriāns. Viņš redzēja, ka es esmu raudājusi. Viņš mani aizveda līdz mājām. Es mājās pārģērbos, sakrāmēju koferus un uzrakstīju omei un tev vēstules. Adriāns mani aizveda uz lidostu un es iekāpu lidmašīnā uz lidostu.-Es stāstīju.

-Ko tu tur viena pati darīji?-Viņš jautāja.

-Strādāju. Izīrēju kopīgu dzīvokli ar Šarloti un mācījos par dizaineri.-Es noteicu.

-Kas ir tavas meitiņas tēvs?-

-Nu to es tev neteikšu. -

-Tas ir Adriāns?-Kristaps jautāja un viņa acīs es redzēju greizsirdību.

-Nē.Viņš ir kopā ar Šarloti. Viņām ir dēls un viņš drīz precēsies. Mēs bijām un esam tikai draugi.-Es paskaidroju.

-Es?-Viņš jautāja.

-Nē.-Es klusām teicu.

-Cik viņa ir veca divi gadi, trīs?-Viņš jautāja. Es neko neatbildēju.

-Mēs pirms tik ilga laika bijām kopā. Padomā. -Kristaps pārliecinošu teica un ieskatījās manās acīs, bet es novēros.

-Tu domā, ka es tev tagad to teikšu.-Es klusām pateicu.

-Renāt, ja viņa ir mana meita man ir tiesības zināt.-

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000
Kad nākamā? Šodien
 0  0 atbildēt

Obligāti šodien vēl vienu!

 0  0 atbildēt

Nu Renāt kas ar tevi ir? Tu tak mīli Kristapu, tev ir ar viņu jābūt kopā.... 

 0  0 atbildēt