Viss ir savās sliedēs #5.0

-Nu Izabell? Nāksi?
-Neceri.-Pēc pāris sekundēm nožēloju to ko pateicu.Markuss saķēra mani aiz rokas un Mirandas acu priekšā aizvilka prom.Jutu,ka nav jēgas kliegt,bļaut vai darīt ko citu,jo manā acu priekšā stāvēja Rita.Rita bija Markusa māsa.Viņa bija pāris gadus vecāka nekā Markuss.Es ienīdu viņu.Markuss ar spēku ievilka mani ģērbtuvē.
-Nu sīkā!-Viņš nokliedza iesisdams man pļauku.
-Tu vakar man liki justies kā ideotam.Pēc maza brīža kad Tu aizbēgi Mets visus aicināja lejā ar saviem zaķiem.Man tika tā riebīgā Hedlija.Dēļ Tevis.-Viņš gluži vai kliedza kamēr es turpināju plakt pie sienas.Rodoties domai par bēgšanu durvīs iestājās Rita.
-Nu,čau sīkā! Cerams neesi mani aizmirsusi,jo es būšu jūsu jaunā skolotāja-Ar nelielu smīniņu Rita noteica.Tas vien man riebās.Priecājos,ka noskanēja zvans un mēs devāmies uz klasi.Tur mūs sagaidīja skolotāja.
-Labdien.Šo,pēdējo gadu skolā jūs pavadīsiet kopā ar jaunu skolotāju.Viņu sauc Rita.Rita Kļaviņa.Lūdzu pastāsti par sevi!
-Tātad...Mani sauc Rita Kļaviņa un man ir 25 gadi.Es būšu jūsu skolotāja šajā gadā.Es mīlu bērnus un būšu priecīga ar jums strādāt!-Es nodomāju-Ka tik ne tā!-Es vienkārši varēju derēt,ka tas bija Markusa darbs!