-"Samanta !" Es iekliedzos un metos kliedziena virzienā.
-"Palīgā !" Atskan vēl viens kliedziens.
Rodrigo norāda uz netālu esošajiem krumiem. -"Kliedziens nāca no turienes."
"Samanta !?" Es vēlreiz iekliedzos.
Rodrigo metās skriešus man pa priekšu, es metos viņam nopakaļ. Papēži grimst zemē, tapēc novelku kurpes un turpinu skrējienu basām kājām, Septembra nakts, ir vēsi, katrs pēdas pieskāriens zemei, liek sarauties. Šķiet esmu tuvu, varu sadzirdēt Samantas elsas un raudāšanu, paverot krūmus es ieraugu šausminošu skatu. Rodrigo kurš pārskaities tur Marku pie zemes, Marks kurš guļ zemē, izsecinu, ka viņu tur ir nogrūdis Rodrigo. Un pats šausmīgākais Samanta. Viņa guļ zemē, skropstu tuša ir notecējusi. Zeķubikses ir saplēstas un blūzes podziņas ir pabirušas pa zemi. Nē ! Nevar būt ! Kaut nu tas nebūtu tā, kātas izskatās.
Es piesteidzos pie Samantas. -"Ko viņš Tev izdarija ? Kas notika ?" Es sapurinu Samantu.
-"Viņš...vi..viņš, mani gribēja...izvaa..izvarot."
-"Ko ?!" Es iekliedzos. Samanta turpina šņukstēt.
Es apķeru Samantu. -"Viss ir labi, es esmu te, ar Tevi nekas slikts nenotiks. Ņem manu jaku un lūdzu beidz raudāt, viss ir beidzies."
-"Tu mani brīdināji, bet es neklausijos." Samanta šņukst.
Man viņas ir ļoti žēl. -"Viss ir kārtībā, es Tevi pavadīšu līdz mājām."
-"Es negribu, es jau tā esmu sabojājusi Tev vakaru, lūdzu piezvani manam brālim, lai viņš atnāk man pretī." Samanta ir histērijā.
Es piekrītu un pagriežos pret Marku un Rodrigo. Marks mēģina pierausties kājās, ko traucē Rodrigo kāja, ko viņš ir uzlicis uz Marka rokas.
-"Atlaid viņu." Es paskatos uz Rodrigo.
Marks lēnām pieceļas kājās.
Es pieeju viņam klāt un iecērtu pļauku. -" Kā Tu tā varēji ? Tev ir maz meiteņu, kuras pašas gatavas ar Tevi likties gultā ?" Es Turpinu bļaut uz viņu. "Kretīns, es Tevi ienistu, es apsolu, ka Tu to ve nožēlosi, es pati personīgi par to parūpešos, es Tev sabojāšu dzīvi."
-"Kas Tu tāda esi, lai ar mani tā runatu ?" Marks mēģina mani pagrūst, bet Rodrigo viņu no šīs domas atur, pamatīgi viņam iekraujot.
-"Man Samanta ir jānodod brāļa rokās. Vai Tu lūdzu nevarētu Marku dabūt prom no šejienes ? Es nedomāju, ka tā būtu laba doma, ja satiktos Marks un Samantas brālis." Es jautajoši paskatos uz Rodrigo
Rodrigo apstiprinoši pamāj galvu. "Protams, es ceru, ka vēlāk tiksimies."
Kad Rodrigo un Marks ir aizgājuši es piezvanu Lauras brālim, viņš apsolās nekavējoties būt klāt. Pirms brāļa ierašanās es Samantai lieku novilkt zeķubikses un ar mitrajām salvetēm notīrīt seju. Kad ierodas Samantas brālis, Samanta vēl joprojām ir vieglā šoka stāvoklī, lai lieki Samantu netraumētu es pati viņam izstāstu situāciju. Kad esmu visu izstāstijusi, dodos atpakaļ uz ballītes norises vietu. Lai gan ballīte man galīgi vairs nav prātā, nolemju vakara notikumus pārrunāt ar Rodrigo un norunāt, lai neviens par to tālāk neuzzin. Ierodoties notikuma vietā, dodos uz otro stāvu, lai aplūkotu sevi spogulī, pa ceļām uzskrienu virsū Rodrigo.
-"Prieks Tevi redzēt, kā Tu jūties ?" Rodrigo domīgi jautā.
-"Ir bijis arī labāk." Es skumīgi atbildu.
-"Es saprotu viņa ir Tava draudzene, Marks vienmēr ir bijis nelietis, bet es nedomāju, ka viņš ir spējīgs uz ko tādu." Viņš turpina. "Varbūt dosimies uz manu istabu ?"
-"Domāju, ka tā ir laba doma, šeit ir pārāk daudz cilvēku, kas varēu noklausīties mūsu sarunu." Pēc divu stundu garas sarunas, es saprotu, ka man ir laiks doties mājās, Rodrigo nolemj mani pavadīt uz ko es labprāt piekrītu. Pie mājas ir laiks atvadīties.
-"Es ceru, ka drīz tiksimies !" Viņs pasmaida.
-"Un cerēsim, ka nākamā tikšanās būs jautrības pilna." Es nosaku un atvados.
Kad esmu gultā pulkstenis rāda: 5:30. Vēl brīdi padomāju un tad ieslīgstu dziļā miegā.
