BEIDZOT UZRAKSTĪJU DAĻIŅU. NĀKOŠĀ DAĻIŅA BŪS PIRMDIEN VAI ARĪ PACENTĪŠOS ŠODIEN IELIKT, BET TAS IR ATKARĪGS NO JUMS.
IEPRIEKŠĒJĀ DAĻIŅA ŠEIT http://spoki.tvnet.lv/literatura/Viruss-4/655613
MĀRA S SKATA PUNKTS
Bija pagājusi vesela nedēļa kad es redzēju video kur mans brālis nomirst. Tagad bija tik grūti dzīvot bez viņa. Diemžēl es no savām bēdām sāku dzert. Jau kuro dienu es gāju uz vietējo bāru iedzert. Virsū es biju uzvelkusi īsus svārciņus un īsu maiciņu. Visām piedauzīgajām meitenēm bārā bija pa brīvo dzērieni.Bija tikai jāpakustina dibens un jau kāds tev uzsauca. Kājas man ļodzījās, jo man bija 10 cm. papēži. Līdz bāram bija vel daži metri. Kā jau viemēr pie bāra stāvēja meitenes, kas gaidīja bagātus vīriešus no kuriem ispiest naudiņu.
“Aaa rekur viņa jau nāk!”viena no viņām iezsaucās un piegāja man klāt.
“Es tevi nepazīstu laid mani garām!”es noteicu un centos tikt viņai garām.
“Nē mēs tevi nelaidīsim garām!”viena no viņām nokliedzās.
“Laidiet man jātiek iekšā bārā”es nokliedzu.
Viņas visas iesmējās. Es sadusmojos.
“Un kur tu liksies ar saviem 10 cm. augstiem pepēžiem?”viena no viņām noteica.
“Nē labāk pastāsti ko tu ar viņiem darīsi?”viena noteica un sāka smieties.
“Vot šo!”es nokliedzu un vienai no meitenēm iesitu pa kāju ar savu kurpi.
Meitene bija īsi blondi mati. Viņai uz uzacs bija pretīga kārpa viņa ievaidējās un sita man pretīm pa muti. Es atliecu galvu un tad man sekoja nākamais sitiens pa muguru. Es noliecos sāpēs.
“Velreiz sitīsi man dabūsi pa īstam mazā palaistule!”viena no meitenēm noteica.
Es pacēlu galvu un iespļāvu viņai sejā. Viņa sadusmojās un iesita man pa muti. Pašķīda asinis un es noliecu atpakaļ galvu.
“Sīkā palaistule!”viņa iekliedzās un sāka spārdīt mani.
Es no lielām sāpēm apgūlos uz zemes.
“Kas šeit notiek?”kāds nokliedzās.
“Nekas!”viena no viņām noteica un nosedza mani lai neredz.
“Palīgā!”es vārgi noteicu.
“Laidiet viņu vaļā!”viņš iekliedzās.
“Jā labi laidīsim vaļā šo sīko draņķi.”viņa noteica un pagriezās un aizgāja kopā ar visām meitenēm. Tikai tagad ievēroju ka viņas visas ir vienādi ģērbušās īsās kleitiņas. Visām bija blondi mati. Sejas es neredzēju, jo viņas visas jau bija tālumā.
"Tev palīdzēt piecelties?”viņš man jautāja.
No tumsas iznira puisis. Viņam bija īsi melni mati. Seju īpaši nevarēju redzēt, jo bija ļoti tumš. Virsū viņam bija melnas bikses un zils krekls. Viņš pastiepa roku. Es to stvēru un piecēlos.
“Paldies!”es noteicu.
“Man nevajaga paldies man vajaga kaut ko citu!”viņš nosmējās un pieskārās manam pelcam.
“Ko?”es viņam jautāju un lēnām atgrūtu viņa roku.
“Nezliecies ka nezini!”viņš noteica.
Es sapratu kur esmu ieklūlusies un lēnām atkāpos.
“Kur tu bēdz?”viņš noteica un sāka man iet tuvāk.
“Nekur.”es noteicu un lēnām pietupos.
Tad es novilku kurpes. Kamēr es vilku nost kurpes viņš jau bija klāt.
“Man tu patīc, tādēļ tev maksāšu!”viņš noteica un pievilka man klāt pie sevis.
“Nē es neesmu pērkama sieviete!”es noteicu.
Tad es ieraudzīju viņa seju. Viņš paskatījās uz mani un izvēmas.
“Ak dievs!”es iekliedzos.
“Tas nevar būt!”viņš iekliedzās.
“Kas nevar būt?”viņš noteica.
“Ieteiktu tagad bēkt no manis!”viņš noteica un velreiz izvēmās.
“Tu esi inficēts?”es viņam jautāju.
Viņš passmaidīja.
“Jā tā krople Emīlīja man uzvēma virsū!”viņš nokliedzas.
“Viņa bija inficēta?”es skaļi nokliedzu.
“Jā!”viņš noteica un nokrita zemē.
