Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
33

Alise:

Pēc skolas Alise steigšus devās mājās. Māte bija apsolījusi aiziet kopā ar viņu iepirkties.
- Ejam? - Alise, nometusi somu turpat pie virtuves sliekšņa, smaidīga un pacilāta pēc skolas iebrāzās mājās. Māte vārīja biešu zupa. Alise nevarēja ciest bietes, toties Gatis tās lobija iekšā visādos veidos. Tieši tik dažādas, cik māte pēdējā laikā, rokoties internetā pa pavārgrāmatām, bija iemācījusies tās pagatavot. Alise aizspieda degunu. Smaka bija neciešama.
- Ejam? - māte nosmēla no zupas virsas putas un izbrīnījusies pagriezās.
- Jā, tu taču apsolīji! Iesim iepirkties. Nopirksim kādu vasaras topiņu un džinsus, kamēr spēkā ir atlaides!
- Ak, pareizi... - māte teica un turpināja ņemties ap zupu.
- Nu, tad ejam! - Alise nepacietīgi teica.
- Vai tad tu neredzi, ka es vāru zupu? - māte nevaļīgi atrrauca.
- Bet mammu, tu taču apsolīji!
- Labi, labi... - Tija noslaucīja rokas priekšautā un aizsteidzās uz savu istabu.
Alise gaidīja, taču, ieraudzījusi, ka māte atgriežas ar naudas banknotēm rokās, meitenei acīs sariesās asaras.
- Še, iedošu mazliet vairāk, nekā solīju... - viņa pasniedza naudu Alisei, un meitene ātriem soļiem pazuda savā tā saucamajā istabā. Viņa iemetās gultā ar tādu sparu, ka tā nobrakšķēja. Alise iespieda galvu spilvenā un elsoja. Durvju ko aizcirt nebija, būtu aizcirtusi.
- Saproti taču... Arī man ir sava dzīve un darīšanas, - glīto palagu, kas kalpoja sienas vietā, pašķīrusi, māte stāvēja uz istabas sliekšņa.
Alise arvien elsoja.
- Vakar es aizmirsu pateikt, ka Gatim šovakar ir prezentācija... Kamēr es sataisīšos...
- Taisies vien. Tai - sies. Un aizmirsti mani, skaidrs! - histēriski auroja Alise.
- Bet meitiņ...
- Adoptē savu Gatīti, ja reiz viņš negrib ar tevi precēties... Vāāācies! - Alise brēca.
- Tā tu ar māti nerunāsi! - arī Tija sāka bļaut.
- Ar kādu māti? Kur tu redzi māti? Mums skolā meitenes taisa abortus un pareizi dara! Nevēlami bērni jānogalina, kamēr viņi to nejūt. Izej laukā no manas istabas vai iemontē durvis, lai varu tās aizlēgt, - jau mierīgāk teica Alise, bet viņas skatiens bija neparasti vēss. Naidpilns.
Māte aizgāja.
Alise pa logu skatījās uz ķieģeļu sienu. Cilvēki mēdza teikt, ka viņu starpā ir ķieģeļu siena. Cilvēku starpā ir sienas. Lielas, mazas, plānas, biezas, pūkainas, no tīra zelta, caurspīdīgas. Alise būtu gribējusi, lai starp viņu un māti būtu vismaz viena siena. Taču nebija nekā. Bija tukšums.
Tukšums.
Alise arvien gulēja gultā. Viņa klausījās. Cauri aizskaram ieklīda mammas lēto smaržu dvinga, sajaukusies ar šampūna un dušas želejas aromātu. Mātes istabā ierūcās fēns.
Pēc pusstundas, samilejiem papēdīšiem klabot pa koka koridora grīdu, māte izgāja no dzīvokļa. Palika tik daudz klusums un Gatīša iemīļotā biešu zupa.
Alise iegāja virtuvē un iespēra skolas somai,kas vēl arvien mētājās uz virtuves sliekšņa, apsēdās pie virtuves galda, noslīga uz elkoņiem un raudāja.
Piepeši meitene notrauca asaras, paskatījās uz zupas katlu, uz Gatīša cigarešu paciņu un sparīgi sāka kaut ko meklēt pa atvilktnēm un plauktiņiem.
Brīdī vēlāk ar noslēpumainu smaidu uz lūpām Alise apsēdās pie datora.


Karbūzis:

Ar nepacietību Karbūzis ieslēdza datoru un ielēja glāzē lētu brendiju. Kamēr dators iedarbojās, Karbūzis vairākas reizes nobraucīja zodu. Viņš bija pacietīgs cilvēks, bet pacietībai bija mērs. Kā it visam šai pasaulē.
Velns un elle! Viņa nebija pieņēmusi Karbūža uzaicinājumu draudzēties.

- Kā tu zini, ka es esmu jauka? Es visus besīju ārā. Tad jau tu neesi izņēmums. Ja gribi pārgulēt, tā arī sāki. Visi veči grib pārgulēt smismi:

Karbūzim sāka drebēt rokas. Viņš, piecēlās, aizgāja līdz tualetei, noplēsa gabaliņu tualetes papīra, lai noslaucītu sviedrus.
Tā taču nevarēja būt patiesība? Sapnis, vai? Uz pirmā āķa uzķērās! Tagad galvenais visu nesačakarēt ar stulbiem tekstiem.

- Skaidrs, ka es gribētu pārgulēt ar smuku meiteni. Kurš gan negribētu? Tikai varbūt tev ir taisnība un tu mani izbesīsi kā cilvēks...

Karbūzis vēl gribēja ko piebilst, kaut ko par iespējamo drīzo tikšanos, bet noturējās un neuzrakstīja. Viņš taču negribēja visu zaudēt. Viņš gribēja, viņš gribēja...
Lapas labajā stūrīti parādījās sarkans vieninieks. Jauna vēstule.

- Skaidrs, ka izbesīšu. Bet vienmēr jau ir kaut kādi uzņēmumi. Varbūt arī tu esi neciešams tips, un mums tīri labi smeresies, ko?

Karbūzim nosvīda rokas. Mums labi smērēsies... Tādus tekstus no piecpadsmitgādīgas meitenes viņš nebija gaidījis.
Pienāca kārtējā vēstule.

- Cik tev gadu?

Karbūzis kļuva domīgs. Nevar rakstīt pārāk daudz... Un pārāk maz arī nē. Iedzēris krietnu malku brendija, viņš saprata, cik gadu viņam īsti ir.
- 19, - viņš steidzīgi uzrakstīja u'un aizsūtīja.

- Tādi zaļknābji mani besī ārā. Nav vērts tuvāk iepazīties... - Alise rakstīja.

- Nu labi, es pajokoju. Man ir 27. Netā visi izliekas. Tagad es saku taisnību. Vai tas tev ir par daudz? - Karbūzis aizsūtīja atbildi.

- Kā es zinu, ka tu man nespraud batonus? Tev nav profila bildes, - zibenīgi atbildēja Alise.

- Netici - nevajag. Bildi nosūtīšu rīt. Jāpārpumpē no fočika.

- Neticu, - Alise nelikās mierā.

- Kad noticēsi, pieņem manu uzaicinājumu draudzēties. Viss, - Karbūzis negribīgi beidza sarunu. Viņš bija pārliecināts, ka jau rīt, kad viņš būs no neta dabūjis piemērota vecuma bildi, Alise būs viņa draugu pulkā. Dažas metodes ir trakoti iedarbīgas.


Alise:

Bija pāri pusnaktij. Alise dzirdēja noklaugzdam āra durvis. Māte un Gatis atgriezušies no prezentācijas, vai diez kā viņu tur sauca. Vecmamma laukos rokas pa savām dobēm. Neviens cits tas nevar būt.
Alise steigšus izslēdza datoru, noslēdza gaismu un apgūlās gultā.
Bija dzirdams kā virtuvē šķind šķīvji un karotes. Alisei kņudēja pakrūtē.
-... kā, tā taču tava iemīļotā biešu zupa... - sašutusi teica Tija.
- ... es jau tur pārēdos... negribu un viss - Gatis šļupstēja.
- Nu labi... tad es pati... nelaidīšu labu mantu vējā.
Alises istabas palagu pavēra cigarešu dūmi, ko meitene tik ļoti necieta.
Viņa pagriezās pret sienu un uzvilka segu uz galvas. Sildītas biešu zupas un cigarešu smārds bija patiesi pretīgs.
Piepeši virtuvē kaut kas nodārdēja. It kā smags priekšmets būtu nokritis uz grīdas. Kaut kas liels un mīksts.
- Eu tu, ko? Pāršāvuši pār strīpu? Mosties taču! Peļuk, tu dzirdi? Mosties! - Gatis skaļā balsī teica Tijai. Alise uzvilka segu vēl vairāk, lai noturētu smieklus.
- Ir nu gan tie sievišķi... - Alise dzirdēja Gati noņurdam.
Brīdi vēlāk koridors rībēja no strebojošiem soļiem un elsām. Gatis nesa Tiju uz guļamistabu.
Alise laiski sakārtoja spilvenu un aizvēra acis. Atriebības plāns bija izdevies.

Man liekas ka šis stāsts sāk... Autors: Jaunāspocīte Virtuālais eņģelis 3. nodaļa
1. Man liekas, ka šis stāsts sāk kļūt pārāk depresīvs un varoņi ir pārāk slikti. 😅 Rakstat komentāros gribat turpinājumā īso vai garo variantu stāstam.
Autora bilde
0
33
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [7]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Drakonvīrs avatars
Medaļa Patīk rakstsMedaļa NostradamsMedaļa Rainis
  Drakonvīrs 11.06.19 01:11  
5
0

Nav slikti, būs jāizlasa arī sākums..+

Jaunāspocīte avatars
Medaļa LiterātsMedaļa ŽurnālistsMedaļa Testu veidotājs
  Jaunāspocīte 11.06.19 16:58  
3
0
atbildot uz derestele komentāru "   Man tikai šķita vai arī Alise no... "

Tad jau redzēs vai noindēja 😄🤫
Jaunāspocīte avatars
Medaļa LiterātsMedaļa ŽurnālistsMedaļa Testu veidotājs
  Jaunāspocīte 11.06.19 16:57  
2
0
atbildot uz Anonīms komentāru " Tu esi darba autore, vai arī ņem no kau... "

Apskati pirmo daļu, tur rakstīts.
9K116 avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Dienas domaMedaļa Rainis
  9K116 11.06.19 11:06
0
0

Vienīgais, kam nevaru noticēt, ir tā strauja attieksmes pret abortiem nomaiņa. Nu pārāk principiāli viņi iznačaļna bija, lai mainītos TIK radikāli.

derestele avatars
Medaļa SirdsMedaļa Buča uz vaidziņaMedaļa Apskāviens
  derestele 11.06.19 12:55
0
0

  Man tikai šķita vai arī Alise noindēja savu māti?

Varbūt es tikai pārāk daudz gribu stāstos intrigas, ka pati sāku kaut ko izzīst no pirksta..

Anonīms
Anonīms 11.06.19 15:58
0
0

Tu esi darba autore, vai arī ņem no kaut kurienes?

Jaunāspocīte avatars
Medaļa LiterātsMedaļa ŽurnālistsMedaļa Testu veidotājs
  Jaunāspocīte 11.06.19 16:57  
0
0
atbildot uz 9K116 komentāru " Vienīgais, kam nevaru noticēt, ir tā st... "

Cilvēki dažādi un tas ir pusaudžu vecums.