Iepriekšējā stāsta turpinājums...
Mums atnesa ēdienus. Es pasūtīju Grillētas tīģergarneles, bet Reinis cūkgaļu ar kartupeļiem, kad paēdām devāmies nelielā pastaigā pa Rīgu. Pulkstens bija jau 22, gājām garām baznīcām un apsēdāmies uz soliņa, jutu kā sāka pilēt lāses no debesīm, mums nebija ne jakas ne lietusarga. Sāka jau stiprāk līt, Reinis tikai paskatījās uz mani un at vilinošu skatu noteica:` Mazā, lietus mums netraucē būt kopā, mēs neizkusīsim ja vien būsim kopā. ` Pēkšņi atcerējos šo vārdu `KOPĀ`, es sabruku uz vietas, asaras sāka tecēt pār vaigu , lietus ar manām asarām sajaucās kopā, Reinis nesaprata, kas notika... Viņš piesēdās man tuvāk aplika rokas ap mani `Mazā, kas tev notika, es kaut ko ne tā..` es viņu pātraucu `Nē, tu esi ideāls, tu neko neizdariji, viss, reāli, es nevaru būt kopā ar tevi, tu esi tāds cutee puisi, bet es kkāda stulbene, kas ir uz šīs pasaules...` es sabruku pavisam, piecēlos, lai ietu uz mājām, man bija pilnīgi vienalga vai līst vai snieg, sāku iet nedaudz raitākā solī, bet uz nākamā soļa Reinis man bija priekšā, viņš savas rokas aplika ap mani un sāka skūpstīt, bija doma atrauties, bet nē, viņa skūpti mani pārņēma `Klau, atnāc pie manis, nomazgājies, izžūsti un tad skrien uz mājām.` Reinis mani paņēma aiz rokas un gājām uz viņa mājām. Mājas bija apmēram 15 minūšu attālumā. Iegāju viņa dzīvoklī, Reinis ieslēdza mūziku, un Reinis mani uzlūdza uz deju, slapji tā dejojām. `Apsēdies, aiziešu sameklēt, kkādu kreklu, un šortus` viņš noteica pēc brīža Reinis bija šortos bez krekla viņš man iedeva savu kreklu, krekls tik labi smaržoja, kad es ieraudzīju viņa presi, domās pateicu `ow, kāda presee, tāds sexsē, bet ne priekš manis` izrādas man tas viss izspruka pietiekami skaļi...`Mazāa, paldies, TU BŪSI MANA TAGAD`viņš teica. Un mani sarkanie vaigi parādījās. iegāju viņa istabā sāku vilkt nost drēbes, bet protama Reinis stāvēja atspiedies pret durvīm un vēroja mani....
TURPINĀJUMS SEKOS... dators bai čakarējās? vispār turpināt?
