http://spoki.tvnet.lv/literatura/Vilkacis-2/760599
Devos mājās pēc visiem šiem trakajiem notikumiem, vajag kārtīgi atpūsties, lai varu ar pilnu sparu dzīties šiem dzīvniekiem pakaļ. Iegāju dušā, nosmazgāju sapuvušās gaļas smaku un uzreiz devos gulēt, pēc šodienas notikumiem pilnīgi nemaz nav apetītes. Gulšņāju, grozījos no pusnakts līdz pat četriem rītā, daļēju domu dēļ daļēji karstuma dēļ, kaut arī istabas logi bija līdz galam vaļā.
Sapratu, ka nav jēga mocīties un jāsāk darboties, varbūt tā ir zīme no augstākiem spēkiem. PIecēlos, saģērbos un piegāju pie datora. Man ir jāuzzina kāpēc viņi ir tērpti tik dīvaini, un tas neprasīja pat desmit minūtes - viņi ir bērnu poniju multenes fani. Kas notiek mūsdienās ar cilvēkiem? Agrāk tādi jau uzreiz būtu iebāzti cietumā, tak skaidrs kā diena, ka tie ir pedofīli vai potenciālie pedofīli. Paskatījos fotogrāfijas no viņu sanāksmēm un būšu godīgs - tur nebija pilnīgi neviena normāla vīrieša, normāla cilvēki. VIsi izskatījās kā totāli dīvaiņi. Es pat zaudēju savas dusmas un lielā pārsteigumā vēroju bildes.
Pēkši vienā no filmām ievēroju tievāko no čaļiem, kas šodien terorizēja meitenes. Dīvainis par sniedza interviju, neatklāja savu vārdu, bet foruma lietotājvārdu gan. Reģistrējos tajā forumā, labi, ka dzīvoju viens, jo nevarētu izskaidrot ko šādu savā interenta vēsturē piecos naktī. Atradu kur viņi satiekās un pat kur viņš dzīvo, ne konkrētu adresi, bet aptuveno rajonu. Tas nav nekāds labais rajons, taču nav arī parāk pieblīvēts, tāpēc domāju, ka nevajadzētu būt baigajām problēmām viņu tur atrast.
Bija pusseši no rīta, kad izbraucu, ceru, ka tie kretīni vēl guļ. Līdzi biju paņēmis savu modificēto, taktisko bisi ar kastes magazīnu. Pēc apmēram divdesmit minūtem biju klāt rajonā, tas sastāvēja no nolaostām trīs līdz četru stāvu mājām ar pamatīgi pārblīvētām atkritumu kastēm. Noliku auto un izkāpu, tālāk labāk iet kājām lai neuzmodinātu iedzīvotājus un pedofīlu.
Staigāju pa rajonu ar bisi maisā līdz ieraudzīju grupiņu ar jauniešiem sēžot pie vienas no ēkām ieejas. Jāpajautā varbūt viņi zina kur atrast to dīvaini.
- Sveiki. Varbūt zināt kur atrast šādu vīrieti? - Pateicu un parādīju izprintēto ekrānšāviņu.
- Ej dirst, opi! - Viens no jauniešiem atbildēja, pārējie sāka smieties.
- Es esmu policists. - parādīju izmeklētāja apliecību
- Oj, laižamies - Visi aizskrēja, izņemot kāda meitene.
- Es zinu kur viņš dzīvo. Tajā ēkā ar izkārto karogu. Ko viņš ir izdarījis? -
- Nogalinājis vairākus bērnus. -
- Tas mani nepārsteidz. Es zināju, ka viņš ir dīvains. -
- Varbūt zini kurā stāvā viņš dzīvo? -
- Nē, diemžēl, ne. -
- Labi, paldies par sadarbību. -
Devos uz ēkas pusi. Iegāju iekšā un staigāju gar dzīvokļu durvīm, varbūt būs kādas pazīmes ko dīvainis ir atstājis, līdzīgi kā uz savas somas un apģērba. Un jā, tik tiešām, uz viena no dzīvokļu durvīm bija uzlīmēts ponija plakāts. Sagatavoju bisi un triecos iekšā durvīs, bet dzīvoklī neviena nebija. Patiesībā šķiet, ka te neviens nav dzīvojis jau daudzus mēnešus. Virtuvē uz galda stāvēja pilnīgi sapuvušas desu maizes, vai kas varētu būt bijušas desu maizes sen atpakaļ. Pārējās izstabas bija tukšas no mēbelēm, tajās bija tikai papīri, pudeles, atkritumi. Tapetes bija noplēstas, grīda ar mitruma pleķiem.
Pēkši izdzirdēju auto rūkšanu, pieskrēju pie loga virtuvē. Tā bija kāda veca ome, sākumā nodomāju, ka nekas īpašs, bet tad no mājas izskrēja un mašīnā ielēcē kārnais pedofīls, šoreiz ģērbs baltā t-kreklā un džinsās. Sāku skriet uz ārpusi, kad izdzirdēju gāzes plīti darbojamies.
Tas kretīns bija uztaisījis lamatas, šis bija viltus dzīvoklis un gāzes plīts bija apstrādāta tā, lai atverot durvis pēc kāda laika sāktu izdalīties gāze no visiem degļiem. Sākumā domāju kāda jēga, tak ātri sajūtis smaku, tie kas būs šeit ienākuši un pazudīs, bet nē, brīdi pēc gāzes plīts ieslēdzās mikroviļņu krāsns ar sprāgstvielu ietītu follijā. Es jau biju savā mašīnā, kad redzēju sprādzienu. Ja es būtu tur palicis - būtu pagalam. Neviens cits gan necieta, taču bija problemātiski pārējo dzīvokļu iemītniekus izdabūt ārā, jo kāpņu telpa bija sagruvusi.
Uzgāzēju un maucu pakaļ omei. Kas gan to būtu domājis, ka ome var tik agresīvi braukt. Pedofīls sēdēja aizmugurējā sēdeklī un pēc neilzgas pakaļdzīšanās attaisīja logu un sāka mest kopā sametinātas naglas. Idiņš, saskatījies filmas. Apbraucu tās kā nemetās un par ja iedurtos riepā nekas nenotiktu, izbēgt viņš nevarētu.
Piebraucu blakus un piedraudēju omei ar ieroci, viņa pat nedomāja apstāties. Izlēmu šaut pa riepām. Pirmā doma bija nostumt no ceļa, bet negribēju sabojāt savu auto. Tā kā neesmu iesācējs man viegli izdevās tās pāršaut un mašīna noripoja no ceļa uz upes pusi. Novietoju savu auto ceļmalā un skrēju uz auto. Pedofīls izleca no auto un aizskrēja pa upi uz augšu. Piedraudēju omei nekustēties tieši tad, kad piebrauca policijas ekipāža ko izsaucu.
Skrēju pakaļ dīvainim, viņš nebija ticis parāk tālu, tādēļ izlēmu šaut. Diemžēl netrāpīju, bet viņš no pārbīļa nokrita, tā ka pilnīgi veltīgi tas nebija. Kādus metrus divsimt tālāk bija ūdens notekas tunelis. Zināju, ka viņš tajā ieskries un ja godīgi man nepavisam negribas viņam tajā sekot. Un kā nu ne, pēc dažām sekundēm pedofīls pazuda tunelī. Piegāju pie tā, tas bija tumšs un man nebija kabatas luktura.
