http://spoki.tvnet.lv/literatura/Viktorija-31dala/644262
- Nedēļu bija miers, jo es neko nedzirdēju par viņu, - domīgi teicu, - Tagad informācija atkal gāžas pār mani. Es viņu nesaprotu.
- Tad tev jāparunā ar viņu, - Karīna ierosināja. Šī bija mana izdevība. Es zināju, ka pati sev uzlikšu nopietnu pārbaudījumu, bet vēlējos palīdzēt arī draudzenei.
- Mani ir piedāvājums, - skatoties uz Karīnu teicu.
- Kāds? – draudzene nesaprata mani.
- Es apsolu parunāt ar Haraldu un noskaidrot neskaidros jautājumus, ja tu dosi priekšniekam iespēju, - viltīgi smaidot ierosināju.
- Kāpēc pēkšņi tāda ideja? – Karīnas sejā redzēju satraukumu un neizpratni.
- Aigars šodien mani noķēra pa ceļam pie jums, - atzinos draudzenēm.
- Kā noķēra? – Karīnas balsī dzirdēju nelielu greizsirdību.
- Viņš vēlējās dzirdēt manas domas par notiekošo, - mīklaini atteicu.
- Bet starp mums nekas nenotiek! - Karīna atcirta.
- Tieši tāpēc viņš uzmeklēja mani, - paskaidroju, - Viņš vēlējās dzirdēt manas kā tavas draudzenes domas, par to vai viņam ir vērts cīnīties par tavu uzmanību. Viņš sāk šaubīties par to, ka tev nav cits.
- Viņš tā arī teica? – biju draudzeni ieinteresējusi.
- Precīzi nevarēšu viņu citēt, jo sarunu neierakstīju, - smaidot teicu, - Bet viņš izskatījās noguris no mūžīgajiem atteikumiem. Atzīsties beidzot pati sev un mums, ka viņš tev nav vienaldzīgs. Pamēģini kā būs. Noriskē! – pēdējo vārdu gandrīz vai izkliedzu, lai draudzene mani sadzirdētu.
- Un tad tu parunāsi ar Haraldu, lai uzzinātu visu, kas viņam sakāms par jūsu situāciju? - Karīna gaidoši raudzījās manī.
- Es to izdarīšu ne vēlāk kā nedēļu pēc jūsu pirmā randiņa, - apsolīju, - Un Agnese ar Egitu ir šīs norunas liecinieces.
- Labi, - Karīna piekrita. Es nezinu vai viņa bija gatava uz šo soli, lai liktu man parunāt ar Haraldu, vai vienkārši beidzot saprata, ka nedrīkst palaist tādu vīrieti kā Aigars.
Otrā pudele vīna gāja jau uz beigām un mēs visas bijām manāmi iereibušas, bet tas tikai atmosfēru padarīja jautrāku.
- Sveiks! – pēkšņi pamanīju, ka Karīna runā pa telefonu, - Es apdomāju tavu priekšlikumu. Kā būtu ar rītdienas vakaru?
Istabā iestājās klusums, jo katra centāmies saklausīt otrā klausules pusē runājošo cilvēku.
- Tad rīt septiņos gaidīšu tevi, - Karīna smaidīja, - Arī tev jauku šo vakaru.
- Kas tas bija? – Agnese jautāja.
- Līdz nākošajai sestdienai mūsu meitene parunās ar Haraldu, jo es rīt dodos uz savu pirmo randiņu ar priekšnieku, - Karīna apmierināta teica.
- Tu nu gan ātri rīkojies, - secināju un sajutu, ka man vēderā viss sagriežas. Atkal jau no domas vien, ka man tuvākās nedēļas laikā būs ne tikai jārunā, bet arī jāuzklausa Haralds, manī pamodās uztraukums.
- Ko tur ilgāk gaidīt! - Karīna paraustīja plecus, - Mums abām tā būs labāk, - viņa pārliecināti noteica un Agnese ar Egitu piekrītoši pamāja ar galvām.
- Jūs visas esat sazvērējušās, - nopietni aizrādīju viņām, - Un tās saucās draudzenes?
- Pati ierosināji, - Egita atgādināja.
- Un zinot mani, jūs izmantojat to, ka es nekad neatkāpjos no saviem vārdiem, - šo teikumu izteicu pat nedaudz pārmetoši. Es pat tā nebiju gribējusi, vienkārši uztraukums jau tagad nedod man mieru. Es taču nevaru tāpat kā Karīna, ņemt un vienkārši piezvanīt Haraldam. Nevēlos, lai viņš mani pārprot. Ceru, ka līdz piektdienai viņš vismaz vienu reizi atvedīs vai izņems Samantu, tad arī varētu visu sarunāt. Tikai tad, ja tā nebūs, es nākošajā nedēļas nogalē pati iešu vai zvanīšu viņam.
- Beidzam domāt par puišiem un problēmām, - Egita iztraucēja mani no pārdomām, - Ierosinu vīna vakaram pievienot kādu filmu, kas liks pasmieties.
- Es eju pēc vīna, tu meklē filmu, - Agnese noteica Egitai un devās uz virtuvi.
Pasmaidot centos atkal izmest no galvas Haraldu un pievērsties draudzenēm un filmai, filmas vidū man tas beidzot izdevās un varēju patiesi smieties par ekrānā notiekošo.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Viktorija-33dala/644434
