Vieta, kur jūties patiesi labi0

Labas!
Piedodiet, ja ir pārāk garš. Bieži sevi pieķeru tēlojot grafomānu.

* * *
Brokastis, autobuss, skola vai darbs
Varbūt rutīnas iespaidā tas liekas tikai normāli
Tomēr cikls tas ir diez gan smags
Katru dienu mēs bieži eksistējam, ne dzīvojam
Un tikai retu reizi
Tā patiesi līksmojam
Tomēr kad izraujies no pilsētas drūzmas
Kur mēs slinkuma vadīti staigājam kā sievietes grūtas
Pārslēdzas manī kaut kas ...
Esmu cits cilvēks
Esmu atbrīvojies
Kad sajūtu savu lauku
Savas Latgales smaržu un garšu
Pretēji kā citas reizes
Šo sajūtu nesaucu par falšu
Apvienots ābeļu, ziedu un tīruma aromāts
Izkūst manā degunā kā cukurs kafijā
Esmu apmāts ...
Ar šo burvību
Un mirklis šķiet mūžīgs
Tikai es, mana zeme un kafija
Kas gluži kā manas sajūtas
Ir kvēlas un gaišā traukā ielietas
Daudz kur esmu bijis
Ne Āfrikas tuksneši, ne Saigonas ielas
Ne Austrijas Alpi, ne Indijas pludmales
Un arī ne Skotijas ezeri
Neliek man justies tā
Kā apciemojot Latgali
Nevajag man kalnus
Ja blakus ir senču tīrumi
Nevajag man rīsu laukus
Ja stāvu tur kur ir mani rudzu līdumi
Klīdis pa pasauli es esmu
Un klīdīšu vēl daudz
Bet katru reizi zināšu
Ka mana zeme vienmēr atpakaļ mājās sauks.