STĀSTĀ DARBOJĀS:
Antonija, Krista, Svenja, Jūlija.
1. Pēcpusdiena Antonijas mājās. Mammas pagatavotais dārzeņu sacepums ir piededzis un negaršīgs.
Antonija: Vai baklažānus šim sacepumam mums piegādādāja ar kravas mašīnu? To jau nu gan te netrūkst...
Antonijas mamma: Nav smieklīgi! Negaršo - neēd! Man atkal nobruka dators, droši vien šoreiz esmu pazaudējusi visu, kas vien ir iespējams!
Antonija: Atkal jaunā CAD programma? Bet tur taču bija visi tavi rasējumi jaunajai mājai!
Antonijas mamma: Jā, tieši tā - bija... Tieši tobrīd , kad grasījos sūtīt to arhitektam... Ārprāts! Leo jau mēnesi projektē to māju vienam bagātam parim. Visi termiņi nokavēti...
Antonija: Jau piectūkstošo reizi saku - tu nekad neko pienācīgi nesaglabā, mammu! Un nu viss darbs atkal vējā!
Antonijas mamma: Jā, jā... Es zinu, ka pati esmu vainīga. Un tāpēc man vēl vairāk žēl, ka šodien netiksim uz pisētu - ieplānotā iepirkšanās būs jāatliek, mīļā!
Antonija: Nekas. Man šodien šā vai tā jāiet uz treniņu.
Antonijas mamma: Ak, tā... To mēs laikam abas bijām piemirsušas. Tad atliksim iepirkšanos uz nākamo nedēļu, labi?
Antonija: Starp citu, šodien braukšu ar Kurtu&Kurtu. Svenja vienmēr tā dara.
Antonijas mamma: Cauri visai pilsētai ar skrituļslidām? Vai tu runā nopietni? Tas ir bīstami!
Antonija: Ak, mammu! Tā tev liekas tikai kopš tās reizes, kad tev viens skrituļotājs uzskrēja virsu! Vai es vainīga, ka viņš tev salauza roku? Un atceries - viņam pašam NEKAS nenotika.
Antonijas mamma: Kad tad īsti tev tās sacensības notiek?
Antonija: Pēc trim nedēļām!
Antonija: Mm... un kas tad mums te ir...? (kūkas)
Antonijas mamma: Ak, tā, tad jau tev vēl laika pietiek! Vēl vismaz 8 treniņi.
Antonija: Tā tev tikai šķiet. Es esmu klibā pīle. It īaši brasā. Un vakar, peldot tauriņstilā, es gandrīz nogāju pa burbuli.
Antonijas mamma: Nu... ja tu šitā ēdīsi arī turpmāk... (Ēd kūku)
Antonija: Neuztraucies! Tauki peld pa virsu! Nu gan man jāiet! Atā, mammuci!
Antonijas mamma: Atā, esi uzmanīga ar tām skritulenēm!
2. Pēc pāris stundām peldbaseinā.
Svenja: Antonij, Grundes kundze sauc tevi pie malas!
Antonija: Nu jā... atkal...
Krista: Ja ko lecās, pasaki, ka viņai smuks krekliņs! Khhh...
Antonija: Es vairs nevaru, trener...
Grundes kundze: Un kā, lūdzu, lai mēs, tavuprāt, pie puslīdz ciešamas vietas sacensībās? Vai tevī nav ne kripatiņas godkāres, Antonij?
Grundes kundze: Aiziet, saldumiņ! Domā par Fliperu!
Antonija: Haha, cik smieklīgi... Pirmkārt, es neesmu delfīns, un, otrkārt, es jau sen neskatos tādas bērnu filmiņas... Nu labi, dabūsi tūlīt savu Fliperu!...
Antonija: Nu, kā tad bija, trener?
Grundes kundze: Šoreiz bija ļoti labi, Antonij! Tavs labākais šīsdienas rezultāts. Tevi laikam vajag tikai mazliet sakaitināt, vai ne?
Grundes kundze: Krista, klau, man ir labi jaunumi priekš tevis - šķiet, ir parādījusies iespēja, par kuru tu sen sapņo - atbrīvojusies vieta daiļlēcēju grupā. Vai vēlies, lai parunāju ar treneri?
Jūlija: O, super!
Krista: Protams! Pajautājiet, lūdzu! Tas būtu lieliski, ja mani paņemtu!
Antonija: Krista laikam jau ir piedzimusi slavaskāra. Viņa noteikti nomirs, ja reiz nekļūs par kinozvaigzni, dziedātāju vai slavenu sportisti...
Antonija; Kristai medusmaizīte, ne...
Jūlija: Mhm, medusmaizīte...
Jūlija: Vai neaiziesim iekost kādu picu?
Svenja: Ejam ģērbties!
Visas kopā: Picai - jā1 Pica - tas ir ČILI!