Vārdu upes2

*
Vai viss, uz ko cerēt spēju
Ir tikai iedomu maigā elpa?
Vai tiešām es nespēju
Noķert aso vēju?

Turēt rokās laiku pašu
Kļūt par lidoni brašu
Pieskarties debesīm pirms ausmas
Runāt un zināt- kāds klausās

Nebeigt sapņot,
Iztēloties
Veikt nespējamo iedomājoties
Par tā esību?

Vai viss, ko ceru redzēt
Ir lemts, lai pasaule par to klusē?
Esi mūsu pusē!
Neklusē!

Telpai trūkst skaņas
Laikam trūkst elpas.
Runā!
Klusēt nav jēgas!

Par vēlu.
Durvis ir slēgtas.
*
Pagraba klusumā
Pagraba gaismā
Es tevi meklēšu.
Vai spēlēsim paslēpes?

Pagraba siltumā
Pagraba mierā
Es tevi jutīšu.
Vai tev jau bail?

Pagraba mitrumā
Pagraba tumsā
Es tevi atradīšu.
Vai tev jau bail?

Pagraba skaistumā
Pagraba smagumā
Es nesīšu zemes svaru
Mūsu galu.
*
Aizveries! Ienīstu tevi!
Ienīstu tavas acis, tavu smaidu
Ienīstu smieklus un gaidu,
Kad beidzot beigsi tā skatīties.

Ienīstu to, kā domāju
Par tevi
Ienīstu tavu bals,
Kas griež kā ar nazi.

Ienīstu tavu augumu,
Kas ir pārlieku stiprs
Ienīstu pat tavu vārdu,
Kas ir biežs un kļuvis apnicīgs.

Bet visvairāk ienīstu to,
Kā tevi neienīstu.
Pat ne drusciņas.
Pat nemaz.
*
Klusums dziedē
Vienpatība
Vienmēr saldē
Neklauvē!

Aukstums sirdī
Siltums
Liekas nepazīstams
Neklauvē!

Sitieni pret koku
Skaņa
Pārslīd pār lauku
Neklauvē!

Dziesma aptrūkstas
Klusums
Arī saldē, nekustas
Neklauvē!

Trīsas dara dzīvu
Dzīvība
Un es trīsu
Kāpēc tu neklauvē?
*
Mežu gali, kalnu smailes
Ērgļa sauciens pāri slīd
Tam nav baiļu, tam nav sirds
Tas nezina, ka kāds to mīl.

Mežu gali kalnu smailes
Laiks miglai pakaļ krīt
Laiks nav dzīvs, tam nav skumjas
Tas tik vienmērīgi rit.

Mežu gali, kalnu smailes
Dienas tik vienādi klīst
Dienas nav dzīvas, tās ir gaismas
Spēle- gaismai neapnīk.

Mežu gali, kalnu smailes.
Gaiss zem spārniem viegli trīs.
No augstuma man vairs nav bailes,
Bet uz zemes neatgriezīšos vis.
*
Tās ir pēdas,
Kas sniegā vīd
Tās ir durvis slēgtas,
Pār kurām manas rokas slīd.

Atver durvis,
Nebaidies!
Esmu tikai nevainīgs sūtnis
Ar sūtījumu ieradies

Atver durvis
Paskaties,
Kā saule nekad nenoriet
Kā mēness zemes klēpī klusi atlaidies

Atver durvis
Atver acis
Gaisma- un tu esi kļuvis
Kā tauriņš maigs un atplaucis.

Atver durvis
Ieraugi
Kā mežs no zaļa balts kļuvis
Kā sniegpārsla tu kritis esi

Atver durvis,
Atver sirdi!
Ielaid gaismu, kur tumšs kļuvis
Ielaud mani iekšā! Atver durvis!

Tās ir pēdas,
Kas sniegā vīd
Tās ir durvis slēgtas,
Pār kurām manas rokas slīd.
*

Laikam šoreiz pietiks :)
Ceru, ka Tev patika.