Tiešām! Kur diez viņa ir pazudusi? Vakar.... amm es taču viņu vel redzēju! Pa kuru laiku? aa ups noteikti pāris stundu laikā kuras es pavadīju ar Raiti. amm bet kā tad Raitis zin kur viņa palika, jo viņš taču bija ar mani. kkas nesakrīt!
-Nu uu Raiti atbildi kur viņa ir? -Intars izskatījās tads izmisis
-Kam tev zināt? Vai tad tev pār viņu vel ir kāda darīšana? -Ratis smejoties
-Ko? Kā tu vispār atļaujies tā teikt! Pasaki kur vina ir. -Inars bija nikns, man par to sanāca mazliet smiekli, bet nesmējos!
-Labi labi, vecīt, nesāc stresot! -veljoprojām smejoties
-Nuu kur viņa ir??
-Viņa pirs pāris stundām, kad tu jau biji atlūzis un gulēji, viņa aizbrauca prom ar Kalvi!
-ko? uz kurieni?
-Nu to jau tu man neprasi!
Intars dusmojoties aizgāja uz istabu, pie pārējiem, nu vismaz tiem kuri bija jau pamodušies.
Raitis mani apķēra un noskūpstīja!
-Nu mazā ko tad mēs šodien daram? -viņš to pateica to tik pavedinoši ka sanāca smiekli, bet atkal nesmējos.
-Kā tu zini ka Ieva aizbrauca ar Kalvi? -centos izvairīties no tēmas
-nuu, es nuu. es nezinu! Vienkārši viņi abi ir kaut kur pazuduši, un nedomāju ka tā ir tikai sakritība!
-Nu bet varbūt tā ir! tagad sanāk ka tu Intaram sameloji.
-Nu mazā izbeidz. nedusmojies. Intars pats vainīgs vaitad viņš nebija tas kurš Ievu pameta?
-Nu ja bija gan
-Nu tad nomierinies. Un beidzot atbildi ko mēs šodien daram?
Nezinu un negribu atbildēt uz to jautājumu. Ar Raiti man ir labi, bet vai es atkal gribu būt ar viņu. ceru ka šo nakti es nenožēlošu.
-Nu mazā, domā atrāk!
-Es nezinu. Gribu braukt mājās un neko nedarīt. Šodien sestdiena un jā slinkošu! -iesmējos
-Nuu labi! -Raitis samīļoja mani, pasmaidīja un aizgāja uz istabu.
Es sāku meklēt savas mantas. No blakus istabas beidzot izlīda arī Kristaps un Sabīne. Viņi neizskatījās diez ko labi. -sasmējos par viņiem
-Kas i ko smejies ko? -sabīne itkā dusmojoties lēnā gaitā ejot uz istabu pati sasmējās. -Es nezinu cik briesmīgi es zskatos bet es to kaut kad uzzināšu un tad man tā būs liela problēma.
-Nu lai veicās nenobīties. -Kristaps no aizmugures ierunājās.
-Mutīti! -sabīne smejoties -Aizej labāk paskaties spogulī un tad runā! -smejoties un lēnām vilkās uz istabu.
Man jau starpā stāvot bija jautri noskatīties, to vien darīju kā smējos!
Turpināju vākt mantas. Paskatījos telefonā cik pulkstens un ieraudzīju 3 neatbildētus zvanus no Naura. Pag viņam bija mans telefona numurs? ko? ko viņam vajag?
Noliku telefonu un turpināju vākt mantas. Pēc kāda brītiņa zvana Nauris un Raitis tieši nāk no istabas pie manis. AAA ko darīt?
-Raiti! -no istabas atskan Zanes bals! -Panāc uz brītiņu.
ah cik labi ka viņš aizgāja. Paceļu klausuli
-Nu kāpēc pirmstam neatbildēji? Varbūt pēc kādas h satiekamies?
-Ammm.....