Sveiki jums visiem atkal ;). Man nav ko ievadā likt, tāpēc tas ievadam viss. Un ja neesi lasījis iepriekšējo daļu, lūdzu šeit ir links:
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Vainigie-Turpinajums-Zudusie-pastaiga/791399
Labu lasīšanu.
Jānis apdomāja Ilmāra teikto, un saprata ka jārunā ar Egiju. Viņš piegāja pie Egijas un pateica: ''Zinu ka šis būs nevietā, bet ļauj man atkal būt līderim!'' Egija sapsihojās un atbildēja: ''Dari ko gribi!'' Jānis pateica Egijai: ''Egij es nemāku ļoti labi braukt, bet varu tev iemācīt pamatus, jo mēs ņemsim divas mašīnas tālākam braucienam, jo sazin kas gadīsies tālāk!'' Kamēr Jānis mācija Egiju, Visi pārējie iegāja bistro, visem atskaitot Martu bija pistole. Vienkārši Martai parādijās paniskas bailes no pistolēm, kopš savainoja plecu. Igājuši iekša viņi pamanīja to, ka tur neviena nav. Tas kļuva arvien aizdomīgāk. ''Kur ir visi? Pat miroņu nav!'' Justīne ieminējās. Marta nopietnā un smieklīgā balsī: ''Šuš! Vēl piesauksi!'' Un tad viņa paņēma mietu. ''Viss! Esu gatava!'' Marta pateica un visi sāka smieties, bet ironiski tad viņi pamanīja pirmo inficēto, jeb mironi. Marta sabijās un iekliedzās. Tā dēļ parādijās vēl bars miroņu. Viņi izmuka ārā un durvis nofiksēja ar saliekto Martas stieni. ''Jāni!'' Visi kliedza un tad Ilmārs turpināja: ''Mums jābrauc prom tagad! Nav laika paskaidrot!'' Jānis tā noskatījās un Egijai ļāva braukt. Visi sakāpa vienā mašīnā, jo pēc Ilmāra stresainās bals viņš saprata, ka notiek kaut kas nopietns. Viņi aizbrauca no bērzkroga brīdī kad tika izsists stikls, un Egija uzreiz gāzi grīdā iespieda.
''Knapi!'' Noteica Jānis. Egija priecīga: ''Uhū, es braucu pie stūres!'' Ilmārs ar Jāni pasmaidīja. ''Kur man jābrauc?'' Egija pajautāja. ''Pa šoseju uz priekšu, un tur, kur būs ''Māriņkalns 10'' zīme, iegriezies pa labi!'' Egija pamāja ar galvu un noteica: ''Jā šef!'' Jānis nesaprata kas notiek ar Egiju, bet acīmredzot viņai tas patīk. Skumji ka viņu dēļ mira daudz cilvēku un Anete. Un vienmēr ir bijis mīts ka apokalipsi sāks amerikāņi, bet šī bija velviena lieta, kurā Latvija viņus pārspēja. To visu Viņi izrunāja līdz zīmej. Tur bija cilvēks, un Jānis lika pieturēt. Viņš pateica Egijai, lai esot gatava braukt, lai vai kas notiktu! Viņa pilnīgi saprata un Jānis aizvēra durvis. Viņš notēmēja ar pistoli uz guļošā cilvēka un iesaucās: ''Eu tu dzīvs!'' Viņa pacēla galvu un nolaida, teikdama: ''Ko tu te dari? Alūksnes vairs nav! Krievija nobloķēja visu savu teritoriju un stingri apsargā! Katrus 3 metrus apsargā viens cilvēks! Alūksne ir viens krāteris Māriņkalns ir vēl dzīvs, vismaz bija pirms trijām nedēļām!'' Jānis skumjā toni atbild: ''Tev palīdzēt?'' Viņa: ''Tu neko nevari vairs darīt, esmu sakosta un piesēju sevi pie staba!'' Jānis aizgāja uz mašīnu un Egija pajautā: ''Kāpēc viņa tur guļ?'' Jānis brīdi apdomāja, ko teikt un atbildēja: ''Viņa ir sakosta! Alūksne ir liels krāteris, bet Māriņkalnam viss kārtība! Un Krievijas teritorija nav pieejama, nevienam!''
Tā viņi iegriezās uz Māriņkalnu, pa ceļam Jānis iedomājās iegriezties ''Pūpolos'', jo tur varētu būt degviela un dažādi asi rīki. Iebraukuši iekšā suņi viņus sagaidīja Jānis izkāpa ārā un viņi viņam nekoda, jo atceras no savas bērnības. Neizskatījās, ka te visi būtu miruši, un Jānis pieķēdēja suņus un pasauca visus, lai būtu drošāk. Pretī iznāca vīrs ap 30 un teica: ''Nešaujat ņemat visu ko gribat!'' Jānis noskatījās un lika nolaist pistoles tad jautāja: ''Cik jūs esat?'' Vīrs atbildēja: ''Pieci cilvēki, bet jūs tak esat bars pusaudžu un bērnu, kā jūs izdzīvojāt?'' Jānis noskaities: ''Jo mēs esam gudrāki kā cilvēki kas tagad ir miruši!'' Vīrs ar sarkarstisku balsi atbild: ''Ui piedod jūsu majestāte!'' Jānis nopietni un mierīgi atbildēja uz viņa komentāru: ''Ar tādu atieksmi var lodi pirē dabūt!'' Egija uzreiz izvilka pistoli un bija gatava šaut, vīrs skrēja Jānim virsū un Jānis tajā laikā lika Egijai nolaist pistoli, un paspēja iespert viņam ar kāju pa vēdēra lejasdaļu(starp kājām). Jānis ceņšoties apturēt smieklus: ''Piedod nebiju domājis!'' Un visi sāka smieties par vīru, kas gulēja uz zemes. Tajā brīdi iznāca visi pārējie un teica: ''Jūs varat pievienoties!'' Un bez žēlastības nošāva guļošo...
