Tikai tāpēc, ka ir ļoti nepacietīgi lasītāji.. __________________________________
* Pēc četriem mēnešiem *
Ir Ziemassvētku vakars, gan mana ģimene, gan Mārtiņa ģimene ir sabraukuši kopā uz svētkiem.
Mēs jau gatavojamies pasniegt ēdienu, līdz viena paplāte nokrita zemē un es pati saļimu turēdama vēdaru..
'' Kas notika? '' Mārtiņš pieskrēja klāt.
'' M-m-m man sap! '' nočukstēju..
'' Vedīsim tevi uz slimnīcu! '' Mārtiņš noteica.
Viņš vecākiem pateica , ka mums jaaizbrauc uz veikalu, kaut kam pakaļ..
Aizbraucām.
Slimnīcā mani izmeklēja.
'' Amm, kurā grūtniecības nedēļā jūs esat? '' viņa jautāja.
'' Ko? kas? '' nesapratu.
'' Jūs esat stāvoklī! ''
'' Kā? '' biju šokā.
'' Pagaidiet, aiziešu palūkoties jūsu medicīnas vēsturē.. '' viņa noteica '' Tā dvīņi, viens nomiris spontānajā abortā! ''
'' Kā, dvīņi? '' es kliedzu.
'' Jā, dvīņi.. '' viņa teica '' Jums ir bijusi grūtniecības aprūpe? ''
'' Nav.. '' Es kliedzu , no sāpēm.. '' Es domāju, ka mans bērns ir miris.. ''
'' Labi, tā, lūdzat dievu, kaut viņam viss būtu labi! '' viņa noteica un izgāja no palātas pasaukt Mārtiņu.
Mārtiņš, ieraudzīja mani un nobālēja..
'' Mums būs bērniņš! '' es nosmaidīju.
'' Ak kungs.. '' viņš palika laimīgs..
Pēc 5 stundām, mums piedzima maza meitenīte.
Ārsts viņu aiznesa pārbaudīt..
Es gulēju palāta un tiešām, lūdzu dievu.
Apmēram pēc divām stundām ieradās vecāki un arī ārsts pateica, ka bērnam viss ir labi..
Tie bija mani laimīgākie ziemassvētki mūžā.
