čaviņās pirmdienā:) Pēdējā skolas nedēļa, nespēju sagaidīt ziemassvērtkus. Bet nu jā. Izbaudat rajstu un es jau iepriekš atvainojos par pareizrakstības kļūdām. Bieži es tās nepamanu, bet šodien ir pa visam sūdīgi man. Ceru, ka novērtējat un protams izbaudat:)
***
Pamodos atkal savā gultā, atarp Denu, kas gulēja man pie kreisā sāna un viktoriju, kas čučēja man blakus pie labā sāna. Dens bija pagriezies uz sāniem pret mani un aplicis roku ap maniem gurniem. Sataustīju dena kabatā telefonu un izvilku to laikā, jo vēlēkjos apskatīties cik ir pulkstens. Loga aizskari bija aizvērti, bet istabā bija diezgan gaiš, jo arī gaisma bija atstāta. Denam arī bija trīs neatbildēto zvanu. Atbloķēju telefonu, ir vienpatsmit no rīta. Aizbloķēju to ciet, bet tiaki tad atcerējos par tiem neatbildētātajiem zvaniem. Atbloķēju telefonu un apskatījos, kas mīļotajam zvanījis. Visi trīs bija no viņa mammas. Viņam bija uzlikta patiešām mīļa bildīte. Nopūtos, aizbloķēju. Nezināju, ko darīt, nezināju, kad viņi pamodīsies. Lēmām līdu laukā no gultas.
Mazgāties negāju, jo pirms aizmigšasnas bijām vannā. Devos un vannasistabu, lai uzkrāsotos, bet tā arī neko nedarīju ar seju, jo beidzot biju atguvusies un izskatījos vesala, dzīvespriecīga un izgulējusies. Pasmaidīju sev un devos pagatavot sev kaut ko ēdamu nebiju neko ēdusi no vakardienas brokastīm, tā ir, kad sena paziņaatbrauc ciemos. Vika bija atvedusi visu nepieciešamo, lai uztaisītu desmaītes ar kafiju. Saliku maizītes uz šķīvja, kafijas krūzi nesu otrā rokā, beet cigaretes ar uguni uzmetu un šķīvja, jo rokās tai vairs nebija vietas. Iegāju savā guļamistabā, kur gulēja api mīlīši, dens nebija mainījis savu pozu, viņs roka bija apķēris manu spilvenu, veronika gan, beija apgriezusies uz otriem sāniem. Paņēmu segu, un uzvilku dena džemperi, jo gulēju es tikai maiciņā, u\izgāju uz balkona. Notīrīju sniegu, kas klāja soliņu, paliku apakšākaut kādu jaku, kas stāvēja zem soliņa, ieritinājos segā, klēpī paņēmu šķīvi, bet blakus noliku kafiju, ko tūlīt pat ņemšu appakaļ rokās. Aizšķīlu cigareti un izbaudīju to. Kad biju pabrokastojusi un iegājusi iekšā ieraudzīju, ka gultā guļ vairs tiki viktorija, dzirdēju kā kāds vannasistabā dungo. Klusām lavījos uz durvju pusi, segu noliku uz grīdas blakus noliktajam šķīvītim. Manas vannasistabas durvis neslēdžas ciet, jo mammai tas nepatika, viņa uzskatīja, ja var aizslēgt savas istabas durvis, tad ar to ir pietiekami.
Dens atkal grozīja gurnus pie telefonā uzliktās mūzikas, bet viņš nenovērsās no bārdas skūšanas. Zināju, ka iztraucēt viņu būtu pavisam slikti, bet kad sajutu savau skūšanās krēmu kājām es sasmējos.
''Mīļum, tu kaut ko neessi sajaucis?''Ierunājos.
''Ko tad man staigāt noaugušam? man nepatīk, atradu tavu skuvekli, ko pašlaik izmantoju, apsolu, ka nopirkšu jaunu.''
''Man tas neintresē, tev mamma bija zvanījusi trīs reizes.''
''Kā tu zini?''
''Apskatījos, kamēr tu gulēji.''
''Es pabeigšu un pazvanīšu atpakaļ, nevēlies paēst?''
''es jau paēdu, es varu tev kaut ko uztaisīt.''
''Gaidi mani lejā, es drīz būšu pabeidzis.'' Viņš liecās, lai mani noskūpstītu, es liecos pretī, sapratu, ka viņam visa seja ir ar skūšanās krēmu tikai, tad, kad pati to sajutu uz savas sejas, nu jau par vēlu, pārtraut arī nebija nekācdas jēgas. apķēru viņu, lai vieglāk būtu skūpstīties ar viņu. Dens apskāva arī mani. Pārtraucot skūpstīties visi vaigi bija putaini, kas smaržoja pēc skūšanās krēma. Noskaloju seju un devos taisīt Denam un Viktorijai brokastis.
''gaidīšu tevi lejā.''
''Drīz nākšu.''Pagriezos un devos uz pirmo stāvu, bet tur jau mani gaidīja Vika, kura gatavoja salātus.
''Kāpēc taisīji brokastis?''jautāju.
''Kad ieraudzīju jūs skūpstosties, padomāju, ka labāk netraucēt un jā izdomāju nākt taisīt brokastis, ja kas jums vēl ir vismaz pusstunda.''
''skaidrs, tev palīdzēt?''
''Nē tas bija mājiens, lai tu skrietu pie prinča, kas pašlaik skujas, es jums saku pusstunda.''
''tad man patiešām iet?''
''tu jau zini, ka man riebjas, ja kāds palīdz man gatavot.''
''Zinu gan.''Pagriezos un devos atpakaļ uz savu istabu, kur jau Dens grasījās iet lejā.
''Tu jau tik ātri pabeidzi?''Dens izskatījās pārsteigts.
''Nē, viktorija gatavo brokastis, viņa mums deva pusstundu laika, bet ne ilgāk.''
''Laika, kam?''Viņš smīnēja.
''Nu nezinu, kāda\i darbībai, ko ļoti bieži dara gultā, bet man vakar sanāca vannā.''Pasmaidīju. Viņš lēnām nāca man klāt.''Tieši tā! lai pačučētu.''Dena smaids noplika.''Kotad tu biji gaidījis, veronika taču ir šeit.''
''nu vispār es vēlējos darīt jeb ko, ko varētu darīt kopā ar tevi.''
''Es nezinu, kas man ir, bet es esmu nogurusi.''
''Aizejam šodien pie ārsta?''
''Nenāktu par sliktu.''
''Mana mamma ir labs ārsts, domāju, ka ar viņu varētu sarunāt visu, es pazvanīšu, labi?''
''Nav nekas pretī, bet es atgulšos.''
''Es pazvanīšu un aiiešu piekurināt māju, man liekas, ka šeit ir nedaudz par vēsu.''
''E sgaidīšu tevi atpakaļ.''Pateicu un palīdu zem segas,sajutu, ka tā smaržo pēc Vikas samržām, tās bija reāli pretīgas. Nometu segu uz zemes un gāju pakaļ jaunai segai, bija labi. Apsēdos un gaidīju savu princi atgriežamies. Drīz jau arī viņš bija klāt.
''Mamma, varēs tevi pieņemt divos.''
''Cik tagad pulkstens?''
''12. ''
''Nac blakus.'' Dens neko netaica, tikai atnāca pie manis un palīda zem segas, apskāva mani, es nolku savu galvu un viņa pleca.''Kā tu domā, tas ir kaut kas nopietns?''
''Ceru, ka nē, bet tu jau esi labāka ārste.''
''Pašam sev grūtāk noteikt diagnozi.''
''Tad gaidīsim, kad pienāks laiks, lai dotos pie ārsta, es domāju, ka tev jāpagu''l, ja tu esi nogurusi.''
''Man nepatīk, jo vika ie pie manis, bet es visu laiku guļu.''
''Es parunāšu, bet tu atpūties.''
''Domā?''
''Jā, saulīt.''Viņš noskūpstīja manu pieri un piecēlās, lai dotos. Dzitdēju kā Dens kāpj lejā pa trepēm, bet es jau atkal aizmigu, nesaprotu kāpēc man tik ļoti liels nogurums.
''Mīļā, celies, mīļā?''dzirdēju, ka kāds čukst man ausī, jutu, kā Dens noskūpsta mani uz lūpām, zoda, kakla, atslēgas kaula, viņa rokas slīdēja zem krekliņa. Es atvēru acis, bet es jau kādu laiku smaidīju. Dens bija man pārliecies pāri.''Mīļā, liekas, ka laiks celties.''
''Nu cik pulkstens?''
''viens, domāju, ka tev vēl jāpaēd un jāsataisās.''
''Bet es varētu paēst mašīnā, bet krāsošos es tikai nedaudz un tagd mēs varētu darīt ko tādu, kam vienmēr būs enerģijas.''
''Nu ja tu uzstāj.''Dens sarkastistiski nosaka''Es pildīšu visu, ko tu man liksi.''viņš nočukstēja un lēnām vilka nost no manis savu džemperi, vēlāk arī maiciņu. Dens ilgi vais nevrēja mani izģērbt pats apģērbies, šoreiz man bija daudz vieglāk, jo mugurā viņam bija tikai maiciņa un treniņbikses.
Mana mīļākā nodarbe no rītiem, bet ja man liks iet pie ginekologa, tad nebūs īpaši jauki. Drīz jau arī piedzīvojām baudas virsotnes. Dens atslīga gultā, bet ilgi gulēt nevarējām, jo mazāk kā pēc pusstundas bija jābūt pie Dena mammas.
''Mīļum, ejam uz dušu, jo mums drīz jābūt pie tavas mammas.''
'''Pierunāji.''Piecēlāmies un gājām uz vannasistabu, kur ātri nomazgājāmies, es matus nemazgāju. Izkāpām no dušas noslaucījāmies, es paliku uzkrāsoties, bet dens gāja sameklēt visas nepieciešamās mantas. Uzliku pūderi, brondzeri, ēnas un tušu, uzvilku samta zilos legingus, krekliņu un lielu džemperi. Biju gatava doties, dens arī, nuko lūkosimies, kas tad man kaijš.
