Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
33

Spokos tiek publicēti tikai fragmenti, turklāt tikai humoristiskie. Pilnā ''dienasgrāmata'' pagaidām nav publicēta nekur.

__________________________________

***

Nakts uz 26. februāri

Visi četri tikko nopelnījām vēl vienu virssardzi, jo Kārlim radās ideja esošās virssardzes laikā sarīkot mūsu stafetes finālu, izšķirot uzvarētāju pēc karaokes konkursa. Viņš ierosināja izdziedāt ugunsdrošības instruktāžu, jo tās lapiņa bija vienīgā pieejamā lasāmviela, ko varējām atrast. Diemžēl virsnieks iejaucās jau, kad sākās kvarteta „Virssardzes četrinieks” pirmās dziesmas pirmie vārdi – „Ja lieee-smaas pārņēe-mušas kā-pnēēes, izmaaa-ntooot B-ēēēē ize-jūūū...”. Joprojām nesaprotu, kā viņš varēja mūs atklāt, jo savu muzikālo repertuāru uzsākām taču tikai tad, kad bijām pārliecināti, ka visi, virsnieku ieskaitot, saldi guļ. Joprojām interesanti, kādēļ, kad viņš skrēja mūs pārtraukt, viņam mugurā bija pidžama ar pāri uzvilktu šineli? Ko gan virsnieks tādā paskatā naktī ir darījis?

29 februārisIzbraukscaronana... Autors: ĢenerālisHansijs Vācu zaldāta piezīmes: 3. fragments
1.

29. februāris

Izbraukšana. Varbūt alojos, taču man palika iespaids, ka atpūtas punkta apsaimniekotāji izskatījās visai atviegloti, redzot mūs aizejam. Kad Hanss, gribēdams parādīt labu žestu, draudzīgi pamāja šiem ar roku, viņu sejas izstiepās garas, garas un ieguva viegli pelēcīgu krāsu. Kad es vēlāk ieminējos Hansam, ka šie labie cilvēki, no mums šķiroties, nešķita īpaši apbēdināti, viņš piemiedza aci un paskaidroja, ka tas tāpēc, ka viņi vēl nav atraduši sakaltušās kaķu un suņu fēces, kuras Hanss ardievu vietā esot pabāzis zem visiem spilveniem.

-„Diez vai viņi novērtēs tavus pūliņus...” es atbildēju.

-„Kā nu ne! Viņi priecāsies, ka esmu izskaistinājis parasti tik pelēko ikdienu.” Hanss atteica.

 

 31. februāris

 Šodien redzēju līķi.                                  ...          Tā bija nobraukta lapsa.

 

 1. marts

Šorīt Edijs tika lielā ātrumā aizvests uz tuvējo traumpunktu, kur pēc tam viņš tiks pārvests uz slimnīcu. Kā tas gadījās, jūs jautāsiet? Varonīgi protams! Edijam tagad ir īsts KARA KAUJAS IEVAINOJUMS. Verneram skauž. Bet man gan ne, jo es zinu kā Edijs pie tā tika. Lūk, viss sākās pavisam vienkārši: es Hansam teicu, ka mūsu komandieris ir stalts kā olekti norijis, uz ko Hanss atbildēja, ka tas nemaz nav iespējams. Tā nu mēs sākām strīdēties vai cilvēks var, vai nevar norīt olekti līdz es izdomāju strīdu atrisināt ZINĀTNISKĀ CEĻĀ, tātad, ar zinātnes eksperimentu. Es sameklēju brīvprātīgo, kurš būs ar mieru pamēģināt norīt olekti (tas bija Edijs) apmaiņā pret naktsmaiņas dežūru. Tā nu gadījās, ka Edijam dežūras nepatika visvairāk, un viņš piekrita mūsu plānam. Lai gan jāsaka, ka plāns bija mans. Līdz ar to es pilntiesīgi norāju Hansu, kad viņš atgriezās ar parastu metāla tējkarotīti, ko bija nočiepis no pavāra.

„Tā taču nav nekāda olekte!” es aizrādīju.

Galu galā nācās apmierināties ar to pašu kas ir, nevis censties iegūt to, kā nav. Šādas pozitīvas domāšanas noskaņoti, mēs ar Hansu iebarojām Edijam karotīti.

Izrādījās, ka Edijs ir ļoti, ĻOTI slikts testa subjekts, jo tā vietā, lai sēdētu taisni, kā to dara komandieris, viņš, muļķis, saliecās (tas taču ir pretējais tam, ko vajadzēja!) un sāka rīstīties. Nu, pārējo jau jūs, dārgie lasītāji, zināt...

 

3. marts

Ar visu to Edija padarīšanu biju pavisam aizmirsis, ka aizvakar taču ir sācies jaunais, marta mēnesis! Urrā!

4. marts

Vai zinājāt, ka angļu valodā „marts” un „maršs” ir viens un tas pats vārds?

5. maršs

Joprojām slapjdraņķis, bet vismaz saule spīd. Turpinām virzību uz priekšu.

6. maršs

Mans mīļākais datums. Diemžēl gan tajā nekas interesants nenotiek.

8. maršs

Tagad stāvam. Viss sākās vakar, naktī uz šodienu, kad es, patrulēdams sev norādīto G sektoru (Garlaicības sektors) uzgāju koka dobumā atstātu durkli. Parādīju to apakškomandierim un viņš mani uzslavēja ierindas priekšā. Tad tiku apbalvots ar neiešanu un kolonnas stāvēšanu uz vietas, tātad, ilgstoša atpūta (salīdzinoši).

8. maršs

Vakars. Sākam kustēt.

9. maršs

Parīt ieiesim pilsētā.

Interesanti, kas man jāizdara, lai nopelnītu vietu mašīnā, vai vismaz ratos?

11. maršs

Izejam no pilsētas.  

12. maršs

Re, kā – jau apaļš gads apkārt, kopš sāku rakstīt dienasgrāmatu. Interesanti, ko nākotne man sarūpējusi?  

16. maršs

Ieejam reģiona galvaspilsētā. Es uz bruņumašīnas. Apakškomandieris rīta izvadē paziņoja, ka uzturēsimies te līdz pat nākamā mēneša beigām. Sardzes darbi un gatavošanās lielajai, 20. aprīļa, parādei.

Man izdevās pieskarties komandiera sunim, kad tas parikšoja garām ierindai. Šoreiz pat nebija jābaidās no spalvaiņa asajiem zobiem, jo tas bija aizkavējies un tagad steidzās panākt saimnieku, kas inspicēja nodaļas.

17. maršs

Gar mūsu bāzi nogāja SA brūnkreklu grupa. Viņiem gan viegli...

Uz nesaistītas nots, Hanss ierosināja atjaunot mūsu nelielo izjokošanas sacensību un noskaidrot uzvarētāju reizi par visām reizēm. Es pateicu, ka viņš ir muļķis pēc visa notikušā, ja cer, ka atkal tajā iesaistīšos. Man pietiek virssardžu! 

18. maršs

Šodien aizgāju līdz pastam, lai nosūtītu vēstuli un saņemtu savu šokolādes paciņas sūtījumu no mājām. Pie viena iegāju tuvējā bodītē painteresēties, kas tur nopērkams. Nekā intereses cienīga. Derētu popularizēt tos lielos, dīvainos pašapkalpošanās veikalus, kādi sastopami manā dzimtajā pilsētā. Jocīgi gan izdomāts: tu, cilvēks, ieej veikalā, salasi pirkumus no plauktiem un pats tos pienes pie pārdevēja (cik ačgārni), lai samaksātu. Tas it kā nodrošinot ātrāku apkalpošanu.

19. maršs

Šodien mūsu grupā notika boksa mačs. Cīnījās mūsu vienības čempions pret 381. vienības (ne)čempionu. Kārlis slēdza derības. Es, patriots būdams, liku uz mūsu puisi, bet zaudēju trīs (!) šokolādes tāfelītes. Paldies Dievam, ka neuzliku visas, citādi netiktu pie ikdienas cukura devas. Tā gan būtu katastrofa. Interesanti, no kā pārtiek ienaidnieka armija? Gan jau, ka no baltajiem kāpuriem un žurku dibeniem. Nabaga žurciņas... 

 20. maršs

Līdz parādei vēl mēnesis, bet gatavošanās vienalga notiek ļoti aktīvi. Es tomēr piekritu Hansa ierosinājumam, jo ļoti dusmojos uz Regnāru par zaudēto maču, un izmantojot svētku ornamentus, palīdzēju Hansam „izpušķot” Regnāra bruņucepuri, kā arī ielikt vardi viņa šineļa kabatā.

Pie viena mēs arī savilkām garumgaros dzijas pavedienus gar visām automašīnām, kas nebija novietotas garāžās un atstājām skaistu ietinamās lentes pušķi uz tuvējās ābeles zara.

21. maršs

Šodien stāvējām ierindā rīta izvades laikā, kad virs mūsu galvām nodunēja kara lidmašīnu eskadriļa. Tā aizdomājos kā būtu kļūt par pilotu, ka nemaz nedzirdēju, ko tas apakškomandieris atkal tur pļāpā. Izrādās viņš runāja ar mani. Nu ko, knapi izspruku no virssardzes. Katrā ziņā es nemaz nevarētu būt pilots (vai pat lidmašīnas apkalpes loceklis), jo esmu par garu. Luftwaffe nepieņem lidošanai vīrus, kas garāki par 1,76 m, bet es esmu gandrīz 2 metrus garš. Man pietrūkst tikai viens centimetrs (!) līdz Megalītiskā ārieša medaļai un tūlītējai virsnieka pakāpei. Nejēdzīgi.

 Autors: ĢenerālisHansijs Vācu zaldāta piezīmes: 3. fragments
2.
0
33
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [4]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
matss avatars
Medaļa PandaMedaļa Ped(r)otrollisMedaļa 2. gabaliņš no konkursa
  matss 20.08.18 21:59  
2
0
paldies par 3. daļu
ĢenerālisHansijs avatars
Medaļa Darts VeidersMedaļa Dienas domaMedaļa Spoki flame
  ĢenerālisHansijs 15.08.18 17:34
0
0

atbildot uz 9K116 komentāru " Ai, kāds murdziņš "

lol

ĢenerālisHansijs avatars
Medaļa Darts VeidersMedaļa Dienas domaMedaļa Spoki flame
  ĢenerālisHansijs 20.08.18 22:10
0
0

atbildot uz matss komentāru " paldies par 3. daļu "

Lūdzu.   

9K116 avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Dienas domaMedaļa Rainis
  9K116 15.08.18 16:25
0
3

Ai, kāds murdziņš