local-stats-pixel

Uzspēlēsim badmintonu0

14 0

uzspēlēsim badmintonu

vai kādu citu onu

vai durakus, kāda starpība

izcepsim pankūkas, negaršīgas, bet mīļas

varam kafijas biezumos pazīlēt

es skatīšos tavās acīs un viss

kāda laime ir mīlēt

xxx

Es tevi nezinu, es nepazinu, vien smaržu, pieskārienu nešauboties minu. Es biju tu, bet dvēs’li nepazinu, ja spēšu nozagt, lūdzu neraudi.

Tu mani nejūti, tu nenojaut, vien viena vientulība kaktā klusi raud. Vien ledus ziedi stikla logos plīst. Tu esi tā, tu esi tā, kas mani nepazīst.

Starp mums plūst laiks, plūst milzu bezgalība. Kā viena nebeidzama mīlestība, kas varbūt nāks, kas varbūt, jā, kas varbūt tikai nāks.

Un nakts starp mums kā mirkļu labirints, kur sapņi apmaldījušies pie simta simts. Un kuros tad man vienkārši, tik vienkārši ir tevi noglāstīt. Un tad tev vienkārši, tik vienkārši ir mani noskūpstīt.

Xxx

Kā balti tauriņi sniegpārslas vējā,

Tirdziņos, torņos, pagalmos lejā,

Tik smalki, tik skaisti, tik graciozi.

Mans eņģelis glezno logā tev rozi

Visu sudrabpelēkā ledus dimantā.

Tu man esi tā, jā, tu man esi tā.

Kā balti tauriņi sniegpārslas vējā,

Griežas un virpuļo kristālu dejā,

Tik viegli, tik trausli, tik graciozi.

Zvaigžņu stundā tu man eglīti posi

Mīļš rūķis no ziemsvētku pasakas.

Tu man esi tas, jā, tu man esi tas.

Mēs balti tauriņi sniegpārslu vējā.

Es mīlu tevi. Tu mīli mani. Jā? Jā.

xxx

caur baltu miglu saule lēnām aust

vēl putni nedzied, gaismu neapjaust

vēl vējš tik vārs nakts rokās dus

tūlīt viss modīsies, vēl tikai brīdis kluss

vēl tavu plaukstu glāsta mani čuksti

pret manu plaukstu tavi sirdspuksti

kā putnēns mazs ar knābi viegli sitas

un zvaigžņu lietus līst un līst bez mitas

ir miegā sapņi mūsu savijušies kopā

kā divas varavīksnes vienā debess lokā

bet nu nāk rīts, uz dienu saule tīra aust

un mana sirds uz tevi atkal jauna plaukst

ievadi raksta tekstu

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000